pieļauju, versijas Daugavā ūdens siltāks kā manējā
.bet bija varonīgi 5-6 iebridieni
ja par suņiem.tie man patikuši vienmēr, kaut mājās nav bijis.tagad, kopš ir pinčers... ak... tā mīlestība un uzticība.
mūsējais šķita, ka nebija paspējis traumēties emocionāli pirmspatversmes un patversmes dzīvē.ne pret vienu agresiju neizrādīja, labestīgs. parasti, kad saimnieki devās prom no mājas, pinčeram tika teikts: gaidi! ta nu viņš to dienu vadīja gaidīdams. šoreiz sanāca tā, ka bija steidzami jāizbrauc, bet suns atstāts mājās bez ierastā :gaidi!
mājā palicēji stāstīja, kā viņš uz durvju kliņķi lēcis, lai durvis atvērtu, kā durvis skrāpējis, kā raudājis, kā pat gardumiņu negribējis... acīmredzot domāja, ka atkal tiek pamests.
ar to gribu teikt-nesaprotu tos neģēļus, kas pamet dzīvniekus.un suns (arī kaķis
... varbūt) ir tiiiik jauki.