Protama lieta, ka biju.

darbaa normali var elpot, veca eeka... bet nu araa, tris soljus paeju un tad mekleju kadu stuuri vai stabu, kur atstuteties-elpu ievilkt, kas ar nevisai izdodas...
ak, ta Beatiitei atvaljums, eh -laimigaa)
kotlete, pljuree, un pokaals ar kefiru-par Lizs mamuci!
Uz Baltijas celju nebiju, jo puika bij mazinjs, nevareju beebi atstat vienu... bet man skats pa logu-, kur igaunji ar latviesjiem rokas sadevas, tak pie muitas (robezjas) tad dzivoju...

Mans vecākais dēls arī bija vien gadu vecs, bet mamma bija ar mieru pieskatīt..un mani palaist.Abi ar vīru stāvējām Iecavas krustojumā.

Mēs starp Siguldu un Līgatni stāvējām

arī buldozera fb draugi stāvējuši.skaisti.
paldies, eli. 
arī ar vīnu neforsējam.šitai karstumāāāā
man gismeteo nākamnedēļ rudeni vēl nesola

Es stāvēju Zviedrijā. Tur latviešiem bija improvizēts ceļš. Un tas man bija 1. ārzemju ceļojums. Ak vai, cik daudz gadu pagājis.

Sole, mēs bijām tuvu tev, un nakti pārlaidām Brencī, vēl neatvērtā. 3 bērni bija līdz ar mums.

33 gadi pagājuši!!! Bet es atceros, kas man toreiz bija mugurā.. 

es nebiju, bet tuvi radinieki bija

Ar toreizējo vīru un mammu stāvējām Ķekavā, kā reizi vecāko meitu gaidīju. Tētis bija komandējumā, neatceros kur, bet arī stāvēja Baltijas ceļā.

Es neatceros, kas bija  mugurā... tad man jāmeklē albūmā bilde:)))

Teikšu kā domāju. Šajā gadījumā atrunāšanās ar radiem skan visai glupi. Biji / nebiji. Gan jau radi paši par sevi pastāstīs. Ja kāds vaicās :)

Bijām, un papus Cēsu pusē vēl cilvēkus vadāja, lai nav pārrāvumi.Kaut kādā filmētajā savlaik bija redzams.

Baltijas ceļa sakarā atceros, ka tad, kad visi sadevās rokās un izgāja uz šosejas, brauca viens principā latviski nerunājošs onka moskvičā. Protams, bija spiests apstāties, turklāt sanāca mūsu ielenkumā. Vecis nikns izlēca no autiņa un brēca, lai viņu laiž, bet viņam atbildēja, ja tūlīt pat nenostāsies malā, viņa autiņu pacels un iemetīs grāvī. Fiksi vien "varonis" notinās malā ar visu autiņu.

Labrīt.’’... manā pilsētā līst... ’’, kā ap 6 sāka, tā nebeidz beigties. Tāds rāms, pelēks rīts. 
Nez, kā Ukrainā, šodien viņiem Neatkarības gadadiena... un gaidāmas visādas provokācijas no rašistu puses.

labrit🌺te saule un pagaidām vēl nav karsti, brokastis un kafija kafe terasē, ja mājas malkos un čamāsies tad jau par vēlu kaut kur ripot

un tiešām ja kaut ko lasa un raksta telefonà tos īkšķišus var nejauši aizķert😀

aga, aga, un trisvienibai vislaik gadas aizkjert, laikam liki pirksti pasjiem...
Labrit...
Nevar saprast, kas ar to laiku, ne izti apmacies, ne isti saulains... silts gan... kas sjodien bus?... kaut nu elpot varetu...

lasu, ka tomer busjot tveice...
vakar okupantu pieminekli saka jaukt nost, sjodien jau Krievijaa tiek ierosinata lieta par to... nu, utes, utes... ko grib, ko vajag, kada dalja, ko TE jauc un dara... maites...
Vel varat radija, ka pa tumsu Rigas krievi Katjusju mauro *svetajaa vietaa*... tie briesmonji nekad nerimsies...

Man pat ar maniem strupajiem pirkstiem neko neizdodas netīšām nospiest. Ne sarkanos ne zaļos rimbuljus. Varbūt ar pleznām sanāktu. Joprojām neizprotu tās uzpariktes jēgu. Bet lai nu paliek.
Labriiīiiiiiiit!
Rīts bija mazliet apmācies. Bet gaiss silts un spirgts. Joprojām nesaprotu vai mans lēmums nemīties uz jūru bija pareizs. Būs citus ceļus jāizmeegina. Saule redzama fragmentāri. Bet kopumā ir labi.