Vēlreiz iekopēšu rakstu par to, kā radušos situāciju skaidro " Mežvairogu vadība.
" Pēc medijos izskanējušā sižeta par to, ka patversmē Mežavairogi dzīvnieku līķus izmet atkritumos, ka no dzīvnieku ādām tiek ražoti cimdi, gaļas- taisīti konservi un veterinārmedicīnas studenti eksperimentē ar mūsu patversmē ievietotajiem dzīvniekiem, ir izcēlusies liela ažiotāža.
Zemāk daļa no vēstules, kuru saņēma pašvaldības ar kurām strādājam:
“No kurienes rodas līķi konteineros?
DzP Mežavairogi daudzās pašvaldībās savāc kritušos un bojā gājušos dzīvniekus, kā tas noteikts līgumos. Pēdējo 3 mēnešu laikā DzP Mežavairogi ir savākuši 65 mirušus dzīvniekus (t.sk. stirnas, briežus, roņus, suņus, kaķus u.c.). Katrai pašvaldībai līgumā ir noteikta cena, par kādu mēs sniedzam šo pakalpojumu, kuru visbiežāk nosaka dzīvnieka līķa svars.
Tāpat arī konteineros nonāk eitanazētie dzīvnieki. Tie ir dzīvnieki, kuri patversmē nonāk savainoti un viņu ārstēšana nav iespējama, dzīvnieki, kuri ir atzīti par adopcijai nepiemērotiem un slimie dzīvnieki. Pēdējo 3 mēnešu laikā tie ir 113 dzīvnieki, no kuriem vairāk kā puse ir bezsaimnieka kaķi.
Kāds risinājums tiek piedāvāts?
Ņemot vērā to, ka lētākais no iespējamajiem variantiem- dzīvnieku līķu uzkrāšana un lielāka apjoma nodošana lētākajam pakalpojumu sniedzējam SIA Reneta, rada virkni jautājumu gan PVD, gan sabiedrībai, esam spiesti pārskatīt kārtību, kādā turpmāk piedāvāsim šo pakalpojumu pašvaldībām.
Turpmāk līķu nodošana vienam no savācējam notiks ne retāk kā vienu reizi mēnesī, nododot mazus apjomus. Diemžēl, tas būtiski sadārdzinās šo pakalpojumu. Katru pašvaldību par izmaksu pieaugumu informēsim atsevišķi.
Ieteikumi pašvaldībām
Pirmkārt, nodalīt dzīvu dzīvnieku izķeršanas pakalpojuma iepirkumu no dzīvnieku līķu savākšanas pakalpojuma, veicot divus atsevišķus iepirkumus vai cenu aptaujas.
Otrkārt, steidzami un plašā mērogā uzsākt bezsaimnieka kaķu kontroles pasākuma NOĶER-STERILIZĒ-ATLAID ieviešanu bez dzīvnieku patversmes iesaistes. Nodrošinot līgumus ar veterinārajām klīnikām, par bezsaimnieka kaķu sterilizāciju un, ja nepieciešams, eitanāziju, piesaistot brīvprātīgos, kuri jau šobrīd rūpējas par bezsaimnieka kaķu labsajūtu. Šāds darbības mehānisms ļaus ietaupīt bezsaimnieka kaķu sterilizēšanai un aprūpei iztērētos līdzekļus vismaz par 30%.
Treškārt, nekavējoties uzsākt suņu reģistrācijas kontroli novadā, rīkojot masveida suņu turēšanas vietu pārbaudes un sodot dzīvnieku īpašniekus, kuri nav reģistrējuši savus mājdzīvniekus likumā noteiktā kārtībā. Tas būtiski samazinās bezsaimnieka dzīvnieku skaitu patversmēs, palielinās reģistrēto dzīvnieku skaitu, ļaujot adekvāti novērtēt dzīvnieku skaitu novadā un mehānismus, kādos piemērot pašvaldības noteiktu dzīvnieku turēšanas nodevu, kas ļautu segt vismaz daļu no izdevumiem, kurus rada bezsaimnieka dzīvnieku uzturēšana patversmēs un sterilizācijas programmas. “
EITANĀZIJA
Jau daudz reižu publiskajā vidē ir skaidrots, kad un kāpēc Mežavairogos eitanazē dzīvniekus. Atkārtosim vēlreiz un pēc iespējas īsi, lai saprotams būtu visiem:
Eitanāzijas iemesli ir- agresija, nopietnas socializēšanas problēmas, dzīvnieka sliktais fiziskās un garīgās, ja tā var teikt (depresija, pārmērīga trauksme u.c.), veselības stāvoklis un sliktas prognozes, smagas traumas.
Eitanāzijas iemesli nav- 14 dienu termiņa izbeigšanās, vizuālas nepilnības, pārvietošanas izraisīta agresija, kura ir pārejoša.
Bezsaimnieka kaķu gadījumā lielākoties cenšamies veselos dzīvniekus atgriezt atpakaļ izķeršanas vietā pēc sterilizācijas. BET diemžēl ļoti daudzās vietās šos dzīvnieku atpakaļ negaida. Tāpēc, pēc pašvaldības pasūtījuma, bezsaimnieka kaķi, kurus pēc sterilizācijas neļauj laist atpakaļ, tiek vērtēti pēc uzvedības- ja dzīvnieks izrāda vēlmi komunicēt ar cilvēku, to atstājam patversmē, ar cerību, ka viņš būs starp tiem, apmēram 40, kurus ik gadu adoptē. Lielākā daļa šo kaķu paliek dzīvot patversmes kaķu kolonijā uz mūžu. Savukārt, ja dzīvnieks izrāda nopietnu agresiju, izjūt lielu stresu atrodoties telpā, cilvēka klātbūtnē- tas tiek eitanazēts, jo nav iespējas nodrošināt tā uzturēšanu patversmes kolonijā, vairākas reizes gadā dodot pretparazītu līdzekļus un veikt ikgadējo vakcināciju.
EITANĀZIJA NEVIENAM PRIEKU NESAGĀDĀ.
Sniedziet sev atbildi uz jautājumu- ja ik gadus Latvijas patversmēs eitanazē ap 3000 dzīvniekiem, bet patversmes, biedrības un ielas tomēr ir pārpildītas ar bezsaimnieka dzīvniekiem- vai tiešām problēma ir patversmē? Ja mēs šos dzīvniekus neķersim, nesterilizēsim, neeitanazēsim, viņu būs vēl vairāk. Aicinu veterinārārstus, patversmes un brīvprātīgo organizācijas beigt liekuļot un atzīt, ka problēma nav atrisināma ar māju atrašanu visiem bezsaimnieka dzīvniekiem. Šķirošana un eitanāzija ir viena no metodēm, kā civilizētajā pasaulē var sakārtot bezsaimnieka, klaiņojošu dzīvnieku vidi, lai adopcijai nodotu socializējamus, veselus un neagresīvus dzīvniekus. Diemžēl Latvijā ir lolojumdzīvnieku pārprodukcija, kuru izraisījis kontroles trūkums.
KĀPĒC MUMS IR TIK DAUDZ LĪGUMU AR PAŠVALDĪBĀM?
Tāpēc, ka kādam šis pakalpojums jāsniedz. Obligāti. To nosaka likums. Jūs gribat dzīvot novadā/pilsētā, kur pa ielu brīvi var skraidīt agresīvs suns, ceļa malā gulēt pusdzīvs kaķis vai stirna un nav dienesta, kurš to savāc un nodrošina, ka neciešat nedz jūs, nedz dzīvnieks pats? Mēs priecāsimies, ja citas patversmes pārņems mūsu praksi un spēs sniegt pakalpojumus visu diennakti, katru dienu!
DZĪVNIEKU ĒDINĀŠANA PATVERSMĒ
Katram dzīvniekam ir pieejams ūdens (tiek papildināts vairākas reizes dienā- ziemā ūdens sasalst un ir dzīvnieki kuri to izlej) un ēdiens.
Suņus barojam pārsvarā ar pašu gatavotu ēdienu kurš sastāv no vārītas gaļas un subproduktiem (ne mazāk kā 80%), vārītiem dārzeņiem, un papildinām šo masu ar sauso barību. Esam savulaik LLU laboratorijā veikuši šādas barības izpēti, noskaidrojuši, ka šādi ēdinot palielinās fosfora daudzums un tiek izjaukta kalcija- fosfora attiecība. Tāpēc barību papildinām ar biezpienu, olām ar visu čaumalu, skābpiena produktiem, reizēm pat sieru (našķītim), kā arī rūpnieciski ražotiem kalcija preparātiem. Rezultātā veicot asins un fēču analīzi konstatējām, ka suņiem kalcija-fosfora attiecība normalizējas. Tāpēc suņus ēdinām tieši tā. Vienu- divas reizes nedēļā suņi saņem tikai sauso barību.
ZIEDOJUMI
Mums pārmet, ka neizmantojam saziedoto – lietotas suņu būdas, gultu detaļas, matračus, dīvānus u.c. PIRMS ziedot- pajautājiet mums- vai mums TO priekšmetu vajag. Diemžēl matračus, gultas, mīkstās mēbeles suņiem neizmantojam, jo tie paliek mitri, nav tīrāmi un ir grūti utilizējami. Suņiem āra voljēros izmantojam pakaišiem sausas skaidas un sienu vai salmus. Lietotas būdas diemžēl izmantojam ļoti piesardzīgi- kašķa ērcīte, vīrusi, sēnīšu sporas ir mikroskopiskas un var inficēt nākamo būdas iemītnieku. Būdas kuras mums bez brīdinājuma atveda volontieri izmantot nevaram, jo vecas koka būdas ar nenosakāmu pildījumu nevar dezinficēt (liels dzīvnieku blīvums uzliek savus pienākumus), to izmēri ir tik dažādi un konstrukcijas neērtas, ka to ekspluatācija suņu voljeros nav iespējama. Tās varbūt var noderēt kādam, kuram būdiņu vajag un ir gatavs uzņemties atbildību, par iespējamo slimību profilaksi.
Mēs cenšamies iztikt ar saviem spēkiem un līdzekļiem, ziedojumus īpaši nelūdzot. Bet esam ļoti pateicīgi visiem, kuri no tīras sirds patversmei ko ziedo.
DZĪVNIEKI ĀRA VOLJEROS SALST UN MIRST NO SALA
Nē. Mēs rūpīgi vērojam suņu uzvedību un pašsajūtu. Ja suns ārā salst, mēs to ievietojam telpās, vai, ja nepieciešams, pat kāds no darbiniekiem paņem gultā blakus. Ne visiem kucēniem ir jāguļ gultā zem segas, ne visi vecie suņi jūtas labi pie kamīna.
CITI JAUTĀJUMI
Vai mēs no dzīvnieku ādām šujam cimdus? Nē, mēs to nedarām.
Vai mēs no suņu un kaķu gaļas gatavojam konservus? Nē, mēs to nedarām.
Vai veterinārmedicīnas studenti eksperimentē un trenējas ar mūsu dzīvniekiem? Nē, nekādā gadījumā nekas tāds nevar notikt.
Vai patversmes vadībai strādā tuvi radi Ķekavas novada domē? Nē, tādi nav zināmi.
Vai PVD Rietumpierīgas pārvaldes vadītāja Sarmīte Eisaka ir patversmes vadības radiniece? Nē, tā tas nav.
Vai mēs esam uzpirkuši PVD inspektorus? Nē, nemaz nemēģinām un tas ir pret mūsu pārliecību.
Vai patversmes vadībai ir īpaši tuvas attiecības ar kādu no Saeimas ZZS deputātiem? Nē, kā arī ZZS politika patversmes vadībai ir dziļi nepatīkama, kas arī netiek slēpts.
Kāpēc mēs neatdodam īpašniekiem viņu suņus/kaķus? Atdodam, ja tiek ievēroti visi atdošanas nosacījumi, ko nosaka MK noteikumi un pašvaldība. Un saimnieks izsaka vēlmi dzīvnieku saņemt.
Jau 10 gadus mēs cītīgi strādājam, lai pašvaldības nodrošinātu bezsaimnieku dzīvnieku kontroli novados. Lai dzīvnieku skaits kļūtu mazāks, lai patversmei būtu mazāk darba. Organizējam tikšanās, apmācības pašvaldību darbiniekiem u.c. aktivitātes. Mūsu kļūda ir tā, ka mēs neatspoguļojam savus labos darbus, tāpēc rodas iespaids, ka mēs esam Šarikovu kantoris, kurš tikai ķer un eitanazē. Vai labākajā gadījumā, brītiņu pamērdē badā un tad eitanazē. Labosimies.
Ja ko pārkāpjam- tad jāatbild. Taču jocīgi, ka PVD inspektoriem ir tik atšķirīgi viedokļi. Mēs labprāt ievērosim visus norādījumus, lai turpmāk nav jāsatraucas par pārkāpumiem. Nešaubāmies, ka ar PVD inspektoriem tiksimies vēl bieži.
Pielikumā pēdējās PVD pārbaudes rezultāti ar skaidrojumiem.
Vērtējumu skaidrojumi PVD protokolos.
“A”- atbilst normatīvo aktu prasībām
“B”- daļēji atbilst normatīvo aktu prasībām, taču ir konstatēti novērojumi, kas būtiski neietekmē sabiedrības, dzīvnieku veselības, vides drošumu
“C”- neatbilst normatīvo aktu prasībām
Un vēl- ja izliksimies neredzam dzīvnieku pārprodukcijas problēmu, tā nepazudīs…
Komentārus, kuros aicinās uz vardarbību, publicēs personīgu informāciju, kura skar patversmes darbinieku privātās dzīves, izteiks draudus darbiniekiem, to ģimenes locekļiem, tiks izteikta nepatiesa un apmelojoša informācija, lietoti rupji un aizskaroši vārdi- tiks dzēsti un, ja nepieciešams, informācija nodota policijai lietvedības uzsākšanai. Ja kāds vēlas saņemt Mežavairogu atbildi uz kādu vēl neatbildētu jautājumu- lūdzu rakstīt PM. Šeit atbildes sniegtas netiks. Komentāros aicinām dalīties viedokļos, sniegt ieteikumus darbības uzlabošanai utt."
0
0