... parēķināsim... līdz šim... pirms cūku mēra, bija uz x vilkiem y sivēnmātes ar visām savām mazajām piekabītēm - suvānīniem... nu, ķip - puslīdz viss līdzsvarā... viUks ruksi ēd papriekš, tad stirnu un tad krancīti vai aitu un gaļas šķirņu teļļukus, kas i ziemā daudziem (arī man) pa āru vazājas... nu, mūspusē vismaz šamiem tāda ēdienkarte... a ko tagad? - rukšus kirdikt mēris vai mednieki, a viUkam ēsti ta gribās... sanāk ka balanss x/y ir izmainījies... labb, nākamās paaudzes samazināsies uz ne-dzimstības rēķina, jo naff ko rīt... bet šitamie, kuri jau izauguši, ies ka pasirot pie divkājainajiem... nu vot, vismaz ziņas paliks interesantākas - par to kā šoziem vilku bariņš paviesojies kādā sētā, ciemā vai piepilsētā...
... vispār pieaugušam cilvim no vilka parastos apstrākļos naff ko sevišķi bīties... pat no mērena bariņa, jo diez vai veselā prātā viUks klups virsū...
... kaut kad ap 5 klasi, kad no rītiem gāju caur mežu uz autobusu ziemas rīta tumsiņā mana baterijas gaismiņa ceļmalas eglītēs izcēla spīdīgu acu pāri, tad vēl vienu un vēl... tobrīd nodomāju, ka kaimiņa suņi, nobijos, pabļaustījos un ači pazuda... pēc dažām dienām uzzinājām, ka netālu vilki bij suni nokoduši...
... vilcene kas meklējas, izvilina no pagalma suni, ko mežmalā papildspēki noēd...
0
0