Nu es varu ieteiktsuperpozitīvs lādiņš (īpaši ar bērniem) izstaigāt Baskāju takas Tukumā ... Pareizāk sakot pie bijušās Vosa medību mājas jeb kā vēt to vietu dēvē - Valguma pasaule...

Pie Teirumnīku purva ir neliela, bet patiešām jauka purva taka apkārt ezeriņam. Tāda idilliska. Vietām pa kailām, vietām pa takām.
Ja nu turpat brauc- pie Aiviekstes iztekas ir TIC, kur iespējams izīrēt laivas.
Jā, un reizēm pavasaros turpat pie TIC iespējams noķert sirreālas sajūtas- ar laivām pa applūdušajām klānu pļavām cauri baltalkšņu audzei. Bet ne katru gadu ir tāds plūdu līmenis.

Pasaule ir pilna skaistām vietam... :)
Es par, ap un iekš Cēsīm.Abi parki, pilsdrupas, ja kāds pasākums, tad vēl labāk.Tad sv.Jāņa baznīca, pie parka pareizticīgo baznīca, vecpilsētas ieliņas, gan atjaunotas ēkas, ielas, gan neatjaunotas, kur vēlams iet lēnītēm un skatīties gan uz augšu, gan leju, jo vēl ir diezgan daudz postā neaizgājušu skaistu sīkumu un lielumu.Tāpat daždažādas ēkas, kurās daudz kas interesants savlaik noticis, vai arī tikai leģendas:)Ap un netālu Cēsīm, Cīrulīšu dabas taka ar spoguļklintīm, vēl turas kamaniņu trase, nedaudz tālāk Sarkanās klintis.Otrpus Cēsīm Kazu grava, tālāk Liepa(Lode) ar karjeru, Līču Laņģu klintīm, Lielo ellīti, tālāk Rauna mazais staburags, uz Rīgas pusi Ieriķu dzirnavas, Cecīļu dabas takas, Zvaŗta(e)s iezis, un, un un... :)

Kurzemes stāvkrasts..
Veczemju jeb Vāczemju Sarkanās klintis..
Gauja..posms no Cēsīm līdz Siguldai..

Man tā īsti pie sirds iet šie..
..krodziņš "Rozengrāls"..

Indrak minēto maršruts pagājušogad iziets kājām- sākām pie Mazās Ellītes, tad Lielā, pie kuras ierīkota baskāju akmeņu taka- tad Lielā- Lodes mālu karjers - tad caur meža takām Līču- Laņģu klintis. Feinas vietas.

Un Kurzemes krasts ir jāuzgaida kājām- tās ir pavisam citas sajūtas, nekā piebraucot ar auto. Īsti meditatīvs pasākums, īpaši labi der kā restarts dzīvei.

Savukārt martā ir jāizbauda leduskritumi Gaujas, Amatas un Braslas krastos.
Aktīvajiem patiks arī pārgājiens var Amatu no Melturiem līdz Zvārtas iezim ar klintīm, atsegumiem un, labi pameklējot, arī alām.

Agrāk drīkstēja caur Lodes ķieģeļfabrikas teritoriju atpakaļceļu mērot.Tur varēja krietni izsmieties par dažādajiem ķieģeļu nosaukumiem-vecā Sarmīte, Janka, asā Rudīte, sencis u.c.Tagad vairs nedrīkst.

droša ziņa par "tagad vairs nedrīkst"?
Pērnā gada pavasarī vēl varēja.

Esot rakstiski aizliegumi izlikti, pazīstami šogad gājēji stāstīja.

Ir gan tur aizliegumi. Tikai neviens jau gan ar bisi no pakaļas nešauj. Ļauj tiem staigātājiem iziet.

Labprāt satiktu sievieti, kura bija šajā nedēļas nogalē pie sērudeņražu dīķiem. .Kāpēc nobremzēju?- nuka šķirtais tēvs ar bērniem nedēļas nogalē pie dabas, i sakautrējos no bērniem..

Bet braukt tur neiesaku - grūti elpot, un biški smird pēc puvušām olām.

Ejot tajā Lodes maršrutā, mums nebija apļveida pārgājiens. Sākām pie Mazās Ellītes, beidzām kaut kādā ūdenstūristu apmetnes vietā gabaliņu aiz klintīm.

Preiļos ir tā karaļvalsts.pirms pārsimts gadiem tur biju.jaunības dullumā i ģērbāmies, i parūkas likām.ja tā padomā par higiēnu... nezinu, vai kas šajā ziņā ir mainījies. jā, lelles skaistas gan.

Preiļu lelles patika. Pārģērbšanās ne. Jo tas kādu laiku bija modē. Tipa, vai Tev jau ir bilde galmadāmas tērpā?

Vispār jau ai kaut ko ieteiktu, vajadzētu noskaidrot formātu - čībiņtūrisms, -isms lauku zaļumballē, ooientēšanās, izdzīvošana vai mašīnas loga romantisms.

Pēc tam, kad salasījusies interneta gudrības uz piecām A4 formāta lapām, esmu vairākas reizes aplauzusies... jo klātienē redzētais izrādās pilnīgs nekas, vairs tām pasakām neticu. Un, izvēloties galamērķi, vados tikai no paziņu siltiem ieteikumiem. Un arī tikai tādu paziņu, ar kuriem man plus mīnus līdzīgas intereses.
Dzīvojot Sēlijā, no Burunduka iekopētajām vietām neesmu redzējusi neko. Iespējams, daudz esmu zaudējusi. Bet domāju, te neviens vietējais par tādām vietām nav dzirdējis neko. Jautājums Burundukam- esi pati arī tur bijusi? Un kādi iespaidi?

Atvainojos par iekopēto ceļvedi.
Versij..., pati tajā apvidū kādreiz dzīvoju.No visa uzskaitītā nav būts tikai pie Vecmelderu pazemes avotiem.Bet Gārsenes dabas takas, ka jau minēts, ir vienkārši jāizstaigā un jāizbauda.Skaisti gan vasarā gan rudenī.

Vēl piebildīšu, tādu parku un pastaigas vietu Latvijā pa pilnam, tas nav nekas tāds īpaši unikāls, bet pa ceļam uz Latgales pusi, caurbraucot, kāds varbūt izmet līkumu un apskata arī šīs vietas.

Un, ja par Cēsu ielām, ieliņām, tad Rīgas iela tiks pabeigta Un es kaut kā to ielu trakumu, kas citiem dikti krīt acīs esmu palaidusi garām, lai arī bieži pa tām braucam un ejam.Nākamreiz centīšos piefiksēt kas tur par milzīgiem trakumiem

Es laikam esmu dīvaina..
Man kaut kā nav dota tā spēja šo ikdienišško skaistumu saskatīt..
Tikai reti kas liekas  skaists un apskates vērts...
Iespējams tāpēc, ka pārāk daudz spilgta un varena krāsņuma redzēts..plašajā pasaulē..
Tas laikam traucē..diemžēl..