Es no laukiem, un tur klaiņojošu kaķu nav. Ja kāds parādās, tad vai nu kādā mājā pieklīst un dzīvo, vai arī ir vēl divi citi ceļi - mednieks vai vetārsts, kas principā tomēr ir viens un tas pats ceļš.
Bet te, Rīgā, šitos nabaga kaķīšus barot un vairot, nu tas gan ir nežēlīgi - kā vispār cilvēka sirds to spēj? Sadzimst kādi padsmit katru vasaru, un tad lēnā garā arī visus noroc (ne jau tie barotāji rok) - ta sabraukts, ta nokosts, ta vienkārši kirdik. Var tāds sabraukts pusdzīvs sakropļots kaut visu dienu locīties uz asfalta, visi tie barotāji iet riņķī, un tad nu ņem lāpstu, dabeidz lai nemokās un noroc. Nu, viens divi varbūt izdzīvo, plus vēl pārītis veco kaķu nomirst, un tā tas skaits aptuveni viens arī turās.
Gar paksi vairs nav kur norakt - kur roc kaķa kauli jau apakšā, pāris gadu laikā kāds pussimts norakti. Varbūt nest uz miskasti, kā tie hrenovi "dabas mīļotāji" reizēm dara?
0
0