Patiesībā dzīvnieki jāaudzina tāpat kā cilvēki. Ja pelnījis, dabū uzslavu, samīļojienu, kādu kārumu. Ja nogrēkojies, tad jādod struška. Un es nerunāju par spīdzināšanu vai turēšanu badā, sodam, ja tā to var nosaukt, jābūt audzinošam. Ja kas, dzīvnieku mātes savus pēcnācējus audzina stingri. Kad šovasar bijām ar ģimeni makšķerēt, no mums netālu bija pīļīšu famīlija. Viens sīkais ieinteresējās par mums un sāka peldēt mūsu virzienā. Pīle sākumā pēkšķēja, kad tas nelīdzēja, panāca sīko, un kā šķīla, sīkais bija zem ūdens. Mazais iznira, un šakatā mūsu virzienā skatījās, pīle šķīla otrreiz. Sīkais iznira, un steidzamības kārtā metās krastā, tur dabūja trešo cirtienu ar knābi. Tad viņam pieleca, un viņš atgriezās pie pārējās famīlijas. Otrs piemērs, bija kaut kāds raidījums par lāčiem, un tur lācene par neklausīšanu, ne tikai sīkajam vilka ar ķepu tā, ka viņš aizripoja, bet arī auklei (lācenei, protams) sadeva sutu.
0
0