pēc pieredzes
2 gadi jau ir samērā grūti pāraudzināms kustonis, jo pamatlietas jau ir noformējušās, taču, ja būsi pacietīga un nedosi atlaides sava laba garastāvokļa mirkļos, tad vajadzīgās pamatlietas sasniegsi.
1. lai cik tas skarbi neskanētu, visas aizlieguma komandas ir jāpastiprina caur sāpēm, respektīvi, sunim ir jāsaprot, ka komanda fu, vai nedrīkst, vai mierrā... izraisīs sāpes, un viņš to nedarīs, sist nekādā gadījumā nedrīkst ar roku... vislabāk tas ir kāds žagarveida priekšmets, un ja var trāpīt, tad pa asti, pa pakaļu, nekādā gadījumā pa galvu
2. lekšanu augumā, respektīvi drēbju smērēšanu, zeķubikšu plēšanu utt, panāk nolieguma komandu pastiprinot ar kāpšanu uz pakaļkāju ķepām, un visai stipri, pēc kādām reizēm 20, suns sapratīs, ka to darīt nedrīkst principā.
3. vissliktāk ir ar riešanu(sevišķi aktuāli tas ir pilsētās), to atmācīt faktiski nevar ar nolieguma komadām, 2 gadi jau ir stipri par vēlu, bet ir tāds verķis, ko suņiem liek ap kaklu, tikko vinš sāk riet, viņam sit ar nelielu bet jūtamu strāvas impulsu, patīkami nav, bet rezultāts ir, suņi nerej... skrien, šņāc, siekalas tek, bet nerej.
taču 2 gadīgam sunim tā būs diezgan liela trauma, šo verķi lieto jau no mazotnes, tikko sunim parādās balss uz riešanu.
laikam no malas tas viss izklausās diezgan nežēlīgi, taču ar stāstīšanu un pierunāšanu mājās būs suns, kas visiem mājiniekiem būs uzkāpis uz galvas.
0
0