Kad iet sēņot, tad pirmās sēnes jāapspļauda un jāsaka:
"Esiet jūs tās laimīgās, pievelciet man ātri pilnu grozu!"

Šeit pat piebildīšu vērtīgu informāciju par ebolas vīrusu...

Ebolas vīrusa slimība var sākties pēkšņi ar drudzi, muskuļu sāpēm, nespēku, galvassāpēm
un rīkles iekaisumu. Tam seko vemšana, caureja, izsitumi un aknu un nieru disfunkcija.
Dažiem slimniekiem Ebola vīruss izraisa arī spēcīgu iekšēju un ārēju asiņošanu un
vairāku orgānu mazspēju.


Slimības izpausme norāda, ka cilvēki ir ļoti tendēti uz vēlmju apmierināšanu un sasniegumiem,
dzīvojot nākotnē. Tā kā visas vēlmes nav iespējams apmierināt, tad cilvēki kļūst neapmierināti
ar dzīvi. Viņi jūtas vīlušies dzīvē, viņiem dzīve ir sākusi riebties un tajā viņi vaino pasaules
un valsts iekārtu.
 Ja cilvēki ir pārāk aizrāvušies ar pašlabumu gūšanu, tad ir jānāk slimībai,
kas parāda, kādas ir patiesās vērtības.

Slimība sākās Āfrikas valstīs. Šajās valstīs dzīvojošie iespējams jūtas “apdalīti”, jo tagad arī
viņiem ir iespēja uzzināt, ka citās valstīs dzīvo daudz labāk. Viņi savā liktenī vaino pasaules
 un savas valsts iekārtu. Viņi ir dziļi vīlušies, jo acīmredzot solītais netiek pildīts.

Tiem, kuriem sākas iekšējā un ārēja asiņošana, šie cilvēki vainīgajiem velta atriebīgas domas.

Ko tad māca Ebolas vīruss? Cilvēkam ir jābūt priecīgam par to, ko Dievs ir devis.
Mēs katrs saņemam to, ko esam pelnījuši. Mēs nedrīkstam vainot citus savā grūtajā dzīvē,
mēs paši esam savas laimes kalēji. Strādājot ar sevi, mēs varam pozitīvi mainīt apkārtējo vidi.

Viss sākas ar indivīdu, tad ap indivīdu veidojas pozitīva aura, kas tālāk tiek novadīta uz ģimeni,
darbu, sabiedrību, valsti un pasauli. Nevis valsts vadītāji ir atbildīgi par to, kas notiek valstī,
bet mēs katrs kā indivīds esam atbildīgi par to, kas notiek mūsu valstī.
Valsts vadītāji ir tikai spogulis valsts aurai, kuru veido valstī dzīvojošie indivīdi.

Hmm, lietus līst... un sēnes aug čauktēdamas... bet lasiet vien... vēlu veiksmi... !!!!!!!!!