Kuršu pussalā viņi ir dzīvojuši vienmēr. Kādreiz zvejnieki viņus izķēra, jo tie putni aprij nenormālu daudzumu zivju, zvejniekiem vairs nepaliek ko zvejot. Uz kādu brīdi viņi bija gandrīz izzuduši un tāpēc viņus ierakstīja sarkanajā grāmatā. Nu viņi tur ķēzās uz nebēdu, bet interesanti, ka tikai vienā vietā.

Vai tu re Šis man būs putnu dienas atklājums.
Nez, kur zaļie skatījās pa to laiku, kamēr zvejnieki kūlu dedzināja, oijs, kormorānus ķēra?

Tad nebija zaļo Sarkanajā grāmatā viņi tika ierakstīti kaut kad 90-gadu sākumā, bet ķerti viņi ir jau kopš 19. gadsimta. Vispār jau dikti dzīvelīgi putniņi

90.-to gadu beigās kormorānu invāzija pastiprinājās, jo viņu blīvums bija pārmērīgi pieaudzis Polijā, -- tad nu Polijas pārpalikumu pietika i Lietuvai, i Latvijai: līdzīga nelaime kā bebrs -- kas par daudz, tas par skādi.

Bebrus vismaz var ēst un iegūt vērtīgo dziedzeru sekrētu, bet no šitiem putniņiem nekāda labuma nav. Kaut gan bada gados tajā pašā Kuršu pussalā viņi esot arī sālīti mucās un ēsti pa ziemu. Diez ko par šito teiktu mūsu dabas draugs Rēbuss?

Bet nu nevaru tak atteikties no sava iedomu tēla tikai tāpēc, ka tā deviņdesmito gadu invāzija...

es jau sen esmu ūbele..

Nabaga putniņi, kādi tēli tik viņus neiemieso!

Manuprāt, žagata var būt tikai lepna, ka es viņu esmu izvēlējusies

Junon, kas zina, ko ar mieru būtu Danielsrebuss i ēst, i ķert, i sālīt, ja citas paikas nebūtu, -- paēdušajiem ar neēdušo vai mazēdušo saprašanu ne vienmēr veicas... Junon, kurši tai apvidū arī vārnas ķēruši un ēduši, citi novadu viedie šos par vārnu kodējiem saukājuši, -- krāšņi šos mazliet pieminējis I. Ziedonis Kuurzemītes 1. grāmatā...

Dyna, ūpis diez vai apvainotos, apzinoties, ka es šamo par Savējo saskaitījis...

Jā... nez kāds putniņš tad būtu lepns ar manu iemiesošanos?

Jā, Marīn, vārnas arī Vispār tur daudz interesantu un arīdzan diezgan baisu lietu ir noticis. Man dikti mīļa tā pussala, vienmēr priecājos, ja tā ir iekļauta manu tūristu maršrutā.

Marīn, vai tad Ziedonis??? Varbūt arī Ziedonis. Bet Zigmunds Skujiņš Gultā ar zelta kāju.
Tos vārnu kožamos zobus iedomājos, kasd te viena deklamējās vienu citu atkodusi

Uh... Versij! Ka sakodīs tā vārna ar saviem piraņas zobeļiem, ta nošņakstēs vien!

Versij, abi... Gulta ar zelta kāju stipri vēlāk par pirmo Kurzemīti rakstīta... Ziedonis vismaz braukāja un staigāja apkārt, -- ne tikai pa Latviju, arī pa Tadžikiju, kaut divatā ar Vitāliju Korotiču... Toties Zigmunds Skujiņš lielākoties mājās, rātni pie rakstāmgalda un bibliotēkās reizēm uzraka to pašu, vai... vismaz piemineja to pašu, ko staigājošais, braukājošais...

Jā, no kā izvēlēties, io latvijā ir reģistrēti 350 dažādi putnu. Droši varat pastudēt žubītes, tilbītes, kuitalas, šņibīšis, stērstes, čakstes, ciglīšus, tītiņus, dzeņus, rubeņus, medņus, mērkaziņas, tārtiņus, platknābju, baltači, krīkļi, kerras, gaigalas, gauras u.t.t. par ērgļiem un zosīm nemaz nerunājot.

ja kādam interesē, te var pastudēt: http://www.latvijasdaba.lv/putni/sist...s-raditajs /

Marīn, līdz šodienas sarunai es tā arī nekad īsti netiku sapratusi, kas viņam ar to bija domāts...

Šņibītis izklausās tāds feins putniņš

Bet mērkaziņu izklausās vairāk

Bebrus vismaz var ēst un iegūt vērtīgo dziedzeru sekrētu, bet no šitiem putniņiem nekāda labuma nav. Kaut gan bada gados tajā pašā Kuršu pussalā viņi esot arī sālīti mucās un ēsti pa ziemu. Diez ko par šito teiktu mūsu dabas draugs Rēbuss?

Es teiktu, ja cilvēks ir izspiedis kādu konkrētās sugas dabīgo ienaidnieku, kas regulē konkrētās sugas īpatņu pārmērīgu savairošanos. Tad cilvēkam pašam ir jāuzņemas šī regulēšana. Līdzīgi, kā ar bebriem. Vecajā Eiropā bebri ir aizsargājami, jo visi meži pārvērsi par parkiem. Savukārt pie mums Latvijā sāk apspriest iespēju medīt bebrus bez ierobežojumiem. savairojušies, kā sērga, jo vilku ir maz un nav kas paregulē.