har, man pūciņ, lidonis... pate lec, kur tik augstāk... un, lejup lecot -man ar šad tad virsū trāpījuse... un, tas spīdums acēs, kad kāds ciemiņš glauda- pūkiņ, pūkiņ- a, šī- šņek un zobi rokā... daži labi lielās... redz, man vēl nav iekoduse
... nekas, nekas... arī kārta pienāks