Vārna staigā pa jūrasmalu, blakus bars nestārķu ganās. Nestārķi taisās lidot pāri jūrai. Ņemiet mani līdz, vārna lūdzās. Nestārķi skatās - tāda smuka vārniņa, ņems ar. Vārna pieriktējas nestārķu kāša galā un lido līdz. Lido, dūšīgi vicinot spārnus, nestārķiem prieks. Jūras vidū nestārķi skatās - vārna atpalikusi, sīks punktiņš vairs pie horizonta, a ko ta vairs!!! Pārlidojuši jūru nestārķi nosēžas pludmalē, bēdīgi, tāda smuka vārniņa bij... Bet pie horizonta parādās sīks punktiņš, kas pieaug arvien lielāks, līdz - Blaukš! Un vārna nokrīt smiltīs. Guļ, acis ciet, beigta. Nestārķi staigā apkārt, tāda smuka vārniņa bij un gudra arī... Varna atver vienu aci - Gudra, gudra, no jebanutaja!!!