vispār trakoti ti inzekti uzmācās          pat ezerā peldoties pikēja                gandrīz vislaik ar niršanas priekiem bija jānodarbojas

Insektiem patīk prietiedeguma, kā arī iedegumu veicinošie krēmi, kas ražoti no dabiskiem līdzekļiem. Kā arī ekoloģiski nekaitīgi dezodoranti, lūpukrāsas, apavu krēmi un citas vielas.

mocca>to pašu varu teikt... biju pie Vējupes peldēties... nu nav tā sen bijis,ka odi un dunduri krīt virsū kā traki
maigonīt>man toch vienalga,ka sieviešu dzimuma,bet nosist gribās ... un kā vēl
biju pie Mordangas ezera pagājušo nedēļu,mežs apkārt un ezera krasts,bet tur tāds murgs nedarījās...

..:))tādi uzlidojumi kā šogad ir tikai Karēlijā pieredzēti,laikam tās sieviešu dzimtes pārstāves ir par daudz savairojušās..:))   

Attiecīgās porcijās tos mātīšu kodienus vērts paciest, tad izstrādājas imunitāte pret ērču pārnēsāto encefalītu, -- nezinātnisks apgalvojums, kas konfliktē ar lauka biologu praksi vairāku gadu garumā... --, bet papildus vēl arī tā nepārtrauktā dīkšana...

Toties Amatā, ūdenī puslīdz mierīgi stāvot, blakus nostājās ķerammēra forele (> 40 cm) un izskatījās, ka šai tāda ūdens temperatūra jau par traku, toties šo kā akvārijā varēja dabā dzīvu foreli iepriekš neredzējušiem interesentiem parādīt.

Maigon - tev selekcijas rezultaataa jaatrod kaads, kursh odiem garsho vairaak nekaa tu.. tad nu lai turas tavaa tuvumaa... :D
Man vakar paveicaas.. tikai 2 iekoda... tam otram tik labi negaaja    no vienas vietas...    

vilks - jā,taisnība!... uz padomjlaikos Krimā pirktu sauļošanās eļļu Rio jūrmalas mušas krīt kā trakas!!... sajūtā kā govij!!...       

vakar vakarā arī es izbaudīju šo vājprātu... pārdesmit metrus pa mežu līdz jūrai mani pavadīja vislielākais dunduru eskorts dzīvē    ... ko tādu man liekas piedzīvoju pirmo reizi...    

tās noteikti bija pirmsnegaisa parādības. mošķi vienmēr paliek traki pirms tā..

vakar ūdens bija vēsāks, kā citus vakarus... pamalē visu laiku zibeņoja... bet jūra mierīga, mierīga... bez vilnīša, bez vēja pūsmas... lēnām tumsa..nolēmām krastā pagaidīt negaisu... zibens plaiksnīja turpat pār visu jūru... atskrēja pa retai vēja pūsmiņai...
Tad pēkšņi sākās TĀĀAAADS vējš... acis, mute, mati..smilšu pilnas, tāda smilšu vētra, ka pa stāvkrasta trepēm augšā līdām četrrāpus... citādi nenoturēties...
kāpās nācās meklēt patvērumu aiz kokiem... jo smiltis sit daudz spēcīgāk par lietu...

Labā nozīmē apskaužu jūrmalniekus   

    Neapskaužami.., kad viss ir pilns ar smiltīm... ,tad ir oioiiii cik nepatīkami... Reiz mani Majoros tāda smilšuvētra noķēra... Nav labākās atmīņas par rupjajām jūras smiltīm...

    visiem tiem, kuri činkst par mazu un mīļu mošķīšu uzbrukumiem jau pārdesmit metrus garā pārgājienā, piedāvāju doties lasīt "visgrūtākās" ogas - lācenes.
Ir īstais laiks.
pēc tam tad arī parunāsim...    

piektdien>mazi varbūt,bet ne mīļi
bet runājot par lācenēm... man tās nevajag... lasīju mellenes un ar to pašu man gana

nu... jā... es arī vakar izjutu uz savas ādas vistiešākajā nozīmē dunduru kodienus...
ko tādu piedzīvoju pirmo reizi mūžā...     vairāk negribu...

lai nebuutu kodienu ,ogas var nopirkt tirguu...    

Bet ja tie odi un dunduri nebūtu - tad nebūtu tas feelings    , ka esi pie dabas...          

   vēl lielāks fīlings,ka naktī istabā jāķer odi

   es, šovasar neesmu odu pat redzējusi... man laikam sūdīgas asinis   

Ole, es ar nē... mūs odi nemīl...