Novērojums iz Latgales - māte daba papildina ezerus ar ūdeni. Gribējām vakar pārnakšņot pie kāda forša ezera un ar slaidu loku no Zilupes braucam uz Rāznu. Laiks visumā labs, saulīte spīd, tikai pāris lietusmākoņi pa ceļam. Tuvojoties Rāznai - melns blāķis veļās no rietumiem. Vējš, lietuz gāž, viļņi kā jūrā, prieka nekāda un neredz tam visam ne gala ne malas. Pabraucam garām. Rēzeknē saulīte spīd. Škrobe, protams, bet atpakaļ jau negriezīsimies... Brauksim uz Lubānu. Kā tuvojamies Viļāniem, tā skaidri var redzēt, ka uz to pusi, kur Lubānas ezers, atkal visa pamale melna...
Nu, labi, nolēmām vienkārši pavakariņot pie Pļaviņu karjera, nopeldēties un braukt uz Rīgu, ja reiz nekas cēlāks nespīd... bet nekas prātīgs nesanāca arī no tā. Gaileņu mērci ēdām jau mašīnā, klausoties niknā lietus bungošanā. Brauc nu vēl kaut kur