Tur pulcējas dzīvie, Lindovn! Kara dēļ bojā gāja tie, kas zem zemes.
Tie, kas palika dzīvi, īpaši padarmijā ir ļoti dažādi, -- skaidrā reti kurš no viņiem atzīsies, -- reti kuram izdosies patiesību uzzināt: arī kara laikā daudzi sargāja nometnes, pretizlūku SmerS (smertj špionam!) vienībās izsita no sagūstītajiem visbiežāk to, kas nebija noticis un bijis, kaujas vienībām aiz muguras organizēja ložmetēju ligzdas, lai apšautu tos, kuri iegūlās vai atkāpās kaut nelielu gabalu, uz manevru cerot, turklāt tiem, kuri gāja pret frici, bija tikai prastākās šautenes ar ļoti ierobežotu patronu skaitu... Tie, kuri nāca dzīvi atpakaļ, arī bija interesanti: dažs nesa līdzi -- droši pats zinu! -- spaini ar samarodierētiem rokaspulksteņiem: tādēļ vienmēr esmu bijis apmierināts par jebkuru marodieri, kurš uzsprāga, raujot nost no līķa rokas nomīnētu pulsteni... Afgāņos jau bija vēl labāk: ja kāds sagribēja šaut ar trofeju patronām, bija iespējams līdzi neaiznesamās patronas nomīnēt... Kā sarkanarmieši gāja iekšā, tepat Kurzemē -- Vaiņodes hospitālī, kur neviena bruņota nebija... Uttt. ...
0
0