ostell, tas vienkārši notiek... nevis tāpēc, ka tam būtu jānotiek... ir, situācijas, kad ,patiešām ,aiz tevis paliek tie ,,nodedzinātie tilti,, -un... atpakaļ ceļa vienkārši nav...
... un, cerēties uz nākošām laulībām- tas skan ne visai labi-kā pašmērķis, pat stulbi...
... traki jau ir, ja bērni mazi un mīl abus... bet, es pirms 4 gadiem pat nepieļāvu domu, ka tas var notikt... un ir... un viss... a, ko ?
mirīt nost?