Paklausoties Degpunktu iznāk, ka viss un visur svilst... , nu baigie lubraki ir tie dedzinātāji!!!

Re, man aiz kreņķa pat kļūda tekstā iesprukusi...

No tās kļūdas ugunsgrēks tak mazāks nekļūs... , bet Maigonīc varbūt nodzēsīs?

Kādi lubraki vēl   - "kūlie dedzinātāji"   

taa ir psihiska novirze taada dedzinasanas kaare viena intervija dakteris(psihiatrs) sacija buus vien vinjam japiekriit      

    ... vai tad tie -kūlie dedzinātāji- nav lubraki... , kā lai vēl šos sauc... ?   

Var jau tādus arī par piromāniem saukt... , bet tiem jau ar kūlu vien nepietiek...

nē, tie dedzinātāji ir slepkavas...
visur zemes putneļi jau ligzdas savijuši, pieļauju domu,ka cīruļiem jau ir jaunā paaudze padomā. Visi kukaiņi, tārpiņi, skudruļi... vardeles... ai,nu visa dzīvā radībiņa,kura sākusi savu pavasara darīšanu!!!!
Man, goda vārds, nav žēl, ja tie dedzinātāji nodedzina savas mājas un iet bojā paši.Tikai zēl tos nevainīgos cilvekus,kuri cieš ar saviem īpašumiem un arī dzīvībām tādu slepkavu dēļ.
Kā ar to cīnīties... figsviņzin... es tik nesaprotu,kāpēc NEKAD un NEKUR neesmu redzējusi kūlu tālakās ārzemēs...

lind baigi svilina tantuki tipa boizij oduvancik es tik te pa maliju malinju es jau skatos pieskatu

lindovna... es dzirdēju, ka Īrijā svilina   

Īrijā to sērgu būs latvieši ievazājuši    

... es gan sliecos domāt, ka kūlas dedzināšanas sindroms ir mēdiju uzpūsts un pat kultivēts..

    ... bet tikvaitā <roze3> ir fenomenāla dzirde, ja var sadzirdēt, kā Īrijā jau deg...

afanana... muzikālā dzirde      

   ... brīnišīgākā un dzirdīgākā auss Latvijā!!!   

... manas vasaras pagājušas dziļos laukos.. Neparastās pusē un arī Vecpiebalgā...
tante, pie kuras viesojāmies, nekad nav strādājusi algotu darbu- viņai vēl joprojām meža vidū māja, liela kūts ,kur vieta gan cūkām govīm, bullēniem, vistām, trušiem un arī pāris zirgiem..
uz autoveikalu viņa brauca reizi mēnesī... viss pārējais tika gatavots, audzēts, raudzēts, cepts mājās...

kopš atceros sevi- sētmales, laukmales-tās, kur akmeņi un kukuržņi, pa ziemu sakrātie atkritumi- tās bija mūsu, bērnu, ziņā... vispirms bija jāpaskatās vai kāds ezis vai agrais lapsēns nav iemaldījies..un parasti tā dedzināšana bija uzreiz kā nokusa sniegs... katrā ziņā ne tad, kad jau pavasara vējš izsusinājis visas akmeņu kaudzes šķirbas- tas skaitījās jau par vēlu- tad bizmārītes mostoties...

tā stāstīja man.. un rādīja..
nekad netika dedzinātas pļavas... ja nu vienīgi kāda rudenī nenopļauta grāvmale.. liels kauns bija,ja attālie kaimiņi pamanīja...    

Nu, tad es arī esmu pie dedzinātājiem...     Nekādas pļavas un ežus es gan nededzinu. Bet uzturamās platības man gana lielas. Veci koki, lapas, krituši zari, prāvs gabals Daugavas krasta. Varbūt kādam ir kāds cits padoms, kā to piekrasti pavasarī sakopt??? Nogāzes stāvuma, dolomīta lielāku un mazāku akmeņu dēļ nav praktiski iespējams to nopļaut biežāk, kā ar trimmeri divreiz sezonā... Pavasaros ar palu ūdeņiem tiek sanesta reti daudzveidīga draza... īsts kultūrslānis... Un lai sit mani nost, es neredzu citu veidu, kā norobežojot kādu sektoru, lai tas būtu droši, ņemt un viņu nokurināt. Un tīrs. Un pēc nedēļas smuka zaļa zālīte. Un kur tad vēl tās šausmas, kas saucas GLIEMEŽI. ( zaļie, aizspiediet ausis ) Kuri kā sērga vairojas un saviešas pirdiena ātrumā visur, kur tik kas iestāvējies...

zuz- nu sava daļa taisnības Tev ir...
..es jau arī par to pašu- dedzināt vajag tur, kur to tiešām vajag...
bet liela daļa no "jaunzemniekiem" , kas tapuši tikai pēc 70tajiem... un arī vairums to, kas noslinkojuši, šo ceļu izmanto kā alternatīvu..

un dedzina brīvdienās- nu nedēļas nogalēs, kad aizbrauc uz savu lauku fazendu...

kaut gan vecās zāles dedzināšanai pat stundās ir nozīme...
vakar vēl ligzdiņas nebija, bet šodien jau ir...    

         

mīc- Tu no ’zaļajiem" vai no ’piromāniem"?