roze jaa apmeram taa un ja es par to sad tad runaaju..skalji..ne tikai patureeju sapni un domas pie sevis 
tad kad kaut ko velas tas ir skadri janoformule ari..
citadi var dabuut to ko nemz nevajag   
 

Var iejaukties "apstākļi" un tad sāpīgi, ja neizdodas?

Laikam jau tie materiālie mērķi un skrējiens pēc naudas ir tie, kas mums laupa iespēju novērtēt un pamanīt sīkumus mums apkārt. Tas atkarīgs kādās vērtībās domājam un cik intensīvi dzenam sevi uz iedomāto     ... citi augstskolu beidz 2 gados, citi 8-ņos.    

tā ideja par dzīvošanu šodienai - var pavērsties arī pavisam otrādi. zagt, laupīt, slepkvot, piesavināties, uzdzīvot - nedomājot, ka arī par šīm darbībām rīt var nākties maksāt..

sapņi,mērķi,plāni,tie jau ir cilveeces dziives galvenie dzinuļi.bez tiem jau mees buutu taadi peleeki vien.   

Dzīvot šodienai var dažādi nostādīt. Pēc hipiju filosofijas katra diena ir pēdējā, lai ķert kaifu no it visa. Citiem tā ir varbūt mazā daļiņa no lielā ieguldījuma kam konkrētam. Un abi var nodzīvot dienu kā pēdējo bez nožēlas.    

Katrā domā ir daļa patiesības, tā ka zināmā mērā piekrītu. Bet mēs tomēr esam tie, kas nākam no pagātnes, un ne tikai no savas, bet arī no vecāku pagātnes. To, es domāju, neviens neapstrīdēs. Tātad mums pieder viss, kas ar mums ir noticis. Kaut kā banāli sanāca...    

Dažreiz tas palīdz, dažreiz nopietni traucē...    tikpat banāli   

varbūt labāk būtu teikt (un darīt) - dzīvot šodien. nevis šodienai. :)

Kā Tu saproti atšķirību?
nezinu, šis tulkojums...    ne mans   

nesprotu ,aks ar mani notiek, gribās ko ’’riebūgu’’ pateikt, bet nevaru, kas ar mani notiek, vai tik nebūšu slims, help!   

Ar lieliem un tāliem plāniem neaizraujos. Ir vēlēšanās, par kurām bieži piedomāju, un tās mēdz piepildīties   Acīmredzot, tas notiek tad, kad ir pienācis laiks. Runājot par pagātni, bija laiks, kad es noslēdzu visus rēķinus ar bijušo, un atpakaļ vairs neskatos. Protams, ir lietas, kas bijušas labas, par tām dažkārt atceros, bet slikto nekad, ar to ir cauri. Es dzīvoju, baudot katru jaunu dienu un īpaši nesaspringstu arī par problēmām, jo tās tiešām kaut kā nokārtojas pašas no sevis. Tas drusku izklausās no sērijas "Očividnoje - ņeverojatnoje", bet man tā ir    

junona... vai nav tā, ka līdz šim ir jānonāk? Visu laiku jau tā nebija...    vai bija?   

Spēja pasmieties - pirmkārt jau par sevi - un humora izjūta ir vienīgais, kas var glābt sarežģītās situācijās    
Cenšos ievērot principu - vēlies uzmanīgi, var piepildīties... Diezgan bieži ir gadījies, ka piepildās, un izrādās, ka galīgi garām. Tāpēc tagad vēlmes cenšos rūpīgāk apdomāt...    

Protams, ka nebija. Man pirms 7 gadiem dzīvē bija ļoti smags posms, kura laikā man bija iespējas izvērtēt savu līdzšinējo dzīvi un nonākt pie dažādiem secinājumiem. Kopš tā laika manā dzīvē viss ir mainījies uz labo pusi, viss ar mani notiek, man pašai nepieliekot nekādas pūles. Es negribu šeit daudz par to runāt, ja Tev interesē, es varu uzrakstīt personiski. Bet es ticu domu spēkam, tas manā dzīvē ir daudzkārt pierādījies, pat gadījumos, kas ir šķituši bezcerīgi...

ne par tulkojumu runa, par būtību. "šodienai"- tas nes līdzi kaut kādu īpašnieciskumu. bet šodien - tas ir "te un tagad", plūstot caur laiku, ļaujot laikam plūst caur sevi, un pieņemot to, kas šai laikā ir.
nezinu, vai mācēju paskaidrot..

haijama...             

junona... man arī sanāk, ka tomēr jāiziet cauri kaut kam smagam, lai saprastu, ka patiesībā viss ir forši... laikam jau redzējums mainās, jo apkārt jau lielos vilcienos nemainās nekas...

Mēs nevaram mainīt pasauli mums apkārt, bet mēs varam mainīt savu attieksmi pret to    

Ķīnieši mēdz novēlēt saviem ienaidniekiem,lai piepildās viņu slēptākā vēlēšanās...
Nevarētu teikt,ka visu un vienmēr ļoti sīki un tālu plānoju,bet ja reiz esmu ieplānojis,tad man nepatīk veikt izmaiņas savos plānos, es visiem spēkiem tam pretojos,sevišķi ja kāds cenšās kaut ko tajos grozīt pēc sava prāta.
Ar sapņiem ir tā,ka ir tādi,kuri vienkārši iedvesmo,bet skaidri zini,ka nepiepildīsies,tāpēc tos uztver kā mūzu :) Bet kas attiecās uz tuviem plāniem, idejām, nesatraucos neizdošanās gadījumā,bet meklēju citus variantus kā realizēt.

Esmu neglābjama reāliste, nesapņoju vispār, bet izmantoju izdevības.
Mērķi gan man ir nepārtraukti, tiklīdz kāds sasniegts, tiecos uz nākošo.