maigonīt, tad jau tev vajdzētu mani ļoti, ļoti dziļi cienīt. 17 gadu laikā, kamēr esmu viena, tādi "hļupiki" spietojuši lieliem bariem. i puķes dāvināja, i elektrības štepseļus taisīja. bet es neļāvos, visus atšuvu - labāk nekāds, nekā šāds tāds. kas mācēja puķes davināt, tas iedzēra, kas štepseļus taisīt - tas nemācēja puķes pasniegt.
un ko nu? bērni pa to laiku izauguši, "hļupiki" vieni nodzērušies vai atmetuši to netikumu, otri apprecēti un i bez puķēm izrādās tīri forši. bet ne vairs priekš manis.
nekas jau dzīvē nav viennozīmīgs... un ir lietas, ko nākas pārvērtēt.
0
0