Man lielais BOSS ir foršš..   bail nav, lietišķa attieksme..tāds pats cilvēks vien ir, tikai ar labāku kabinetu   

Nu jau kādu laiku būs otrādi- svētie tēvi locīsies. Vēlēšanas nāk.
Attieksme? Pieklājīga. Bet ne vairāk.

Kā jau pret priekšniecību- distancēta.     

Es ar bosu pirtī aliņu iedzeru un viņš mums uz gičas dziesmas uzdzied :)
Bet darbs ir darbs un katram savs jāpadara. Nejūtu nekādu iedalījumu "Tu lejā es augšā",komunicējam kā līdzvērtīgi kolēģi. Bet tas laikam tāpēc,ka menedžements un mentalitāte nav nākusi no Padomju vai postpadomju sistēmas    

Nevar jau visur vainot post un Pad. Gan jau arī puspujušajā kapitālismā ir bosiņi, kuri vada pēc tirāniskām metodēm. Es. piemēram esmu pārāk rezervēta pret priekšniekiem, darbs ir darbs, čupošanās ir čupošanās, Nepatīk ar priekšniekiem čupoties. Jā, tie ir mani kompleksi, atdzīstu    

Katram savs    

nezinu nezinu mani domes priesksedetaajs pats pirmais sveicina   
darbaa man bosu nav   

Tiesa, vēlāk, kad mani nav saistījušas darba attiecības, iznācis forši pavadīt laiku ar bijušjiem priekšniekiem    Tad tas ir savādāk.

=>zumciks
Pilnīgi piekrītu.Šajā gadījumā un tagad tā nav mana pieredze.Zināmu apsvērumu dēļ, šeit publiski negrasos apspriest savstarpējo attieksmi ar bosiem (man viņi ir vairāki un dažāda līmeņa), vien varu pateikt- viss ir kārtībā, apbižota netieku.
Tomēr nav sveša arī tirānisku bosu attieksme un ļoti saprotama arī vēlme ar viņiem nečupoties.

he... ar mazāko priekšnieciņu Ziemassvētkos kopā tusēts,visādas sadzīviskas un ģimeniskas lietas varam izrunāt,bet citādi-kas jādara,jādara.
Rīgas priekšnieki-laipni,patīkami cilvēki.Par darba lietām komunicēt nav problēmu.

Nu tirāniki jau viņi ir dēļ nedrošibas, par savu stāvokli, vismaz man tā šķiet. Es. cik nu tāds mazs bosiņš esmu bijusi, tad esmu pārāk demokrātika atkal, ļoti labas attiecības ar padotajiem, toties darbs reizēm aizgāja nevēlamajā virzienā    

Man pirmais boss, pareizāk sakot bossene bija vecmeita.Es - toreiz jauna, apprecējusies un strādāju klientu apkalpošanas daļā, kur klienti pārsvarā bija studenti un jauni vīrieši... Nu jopcig!      Šito manas tikumības apsargāšanas akciju atcerēšos līdz pensijai.      
Bet slikti viņai tas beidzās, jo aizgājām projām 2 diplomētas speciālistes tāpēc, ka darījām nodaļu vadītāju darbu par minimālāko ierindas darbinieka algu,paaugstināt mūs atteicās, bet par tiešajiem vadītājiem mums bija cilvēki ar 8 klašu izglītību. Un arguments mūsu neļaušanai virzīties pa karjeras kāpnēm bija- jums jau tāpat laimes pietiek, jūs esiet tikušas pie ģimenes ! Nu nevajag arī, mēs ātri sev atradām citu darb, bet viņa no lielās priekšniecības atrāvās ne pa jokam , aizgāja priekšlaicīgā pensijā.To novēlu visiem tirānveidīgajiem bosiem

... nu, es- vienkārši ,esmu par elementāru pieklājību- patīk vai nepatīk tie augstāk stāvošie...    

man jebkursh priekshnieks-kjeems

   magon, gan te ar daudzi prīkšņīki-ka nenolinčo   

=> olita
Gan jau paliks dzīva         

   cerams...

Tusiņi ir tusiņi, darbs ir darbs.Tās ir divas dažādas lietas. Viena bosa dzimenē pa pliko gājām jūrā peldēties, bet nākamajā rītā tiek darīts darbs, doti rīkojumi un viss ir tā,kā tam jābūt!!!
Ja tiek sajauktas darba un saviesīgās attiecības, tad kādam no darba jāatvadās, un pārsvarā boss tas nebūs!         

Man gan ir labi, es pati sev priekšnieks, vietnieks un grāmatvedis     Bet to pakalpīgo locīšanos un klanīšanos nekad neesmu atzinusi.

ak, dies, ja es sev būtu priekšņieks-man bomža liktenis garantēts-es, tak ,,sevi,, neklausītu- darbu sačkotu