es gribu atsaukties tikai tāpēc, ka man patīk uzruna Murmuļi. par tēmu neko nezinu teikt.

   lūdzu kontrolsmaids. Tas tiešām viegli.

zobus smaidam salabot    

Murmuļi bija tie kas ’’tollīšos Muminos’’ krāja pastmarkas?    arī nav slikti

... būt laimīgam ir viegli... viss atkarīgs,kur un kādos apstākļos katrs saskata to... ja vēl prot izmantot smalkas manieres...             ..es,piemēram, sajutos patiesi laimīga pag. nedēļ pēc SPA kūres Jūrmalā... appuišota,apčubināta... super!!!

lūpas atvelkot, zobus sakost, lai neizkrīt ārā pie plašā smaida.

Jaauztrenee labi Zhoptripci,lai no mugurpuses vareetu pateikt... Tai nu gan ir labi zobi!(JO ar sudiigiem zobiem to viet,kur mugur zaudee saw famiilij,tik lab nenobaross!)         

To smaidu jau var pie spoguļa iestatīt... Bet, cik nepareizs izskatās smaids, ja acis nav ar to... Bet to, ja kāds laimīgs, arī bez tā pielīmētā smaida var redzēt...    

Man tomēr sanāk, ka laimes sajūta atnāk, to nevar mākslīgi radīt. Var piestrādāt pie tā, lai biežāk justos labi, tā saucamās, mazās laimītes.

Kā tas ir- kas ir vieglāk? Būt patiesi laimīgam- nezinu, vai tas ir viegli, tas vienkārši vai nu ir, vai tā vienkārši nav, un neatkarīg no tā, vai tās tirliņa manieres ir izkoptas vai no mātes un tēva ieaudzinātas.

Man tā vien liekas, ka tie izdresētie smaidītāji pagalam nav laimīgi. Varbūt tikai liekas, kas zin... ?

visvisvieglāk,ja nekas nav jātēlo:gribu -smaidu,negribu-apsmaidu...

... vai atsmaidu...    

Var to traktēt dažādi. Cits to sauc par kontrolsmaidu, es drīzāk gribētu teikt - realitātes izpratne. Tādi brīži, kad cilvēks aiz laimes lido nedaudz virs zemes, tik bieži negadās. Ja meklē, vienmēr var atrast kaut ko, ar ko būt neapmierinātam. Ir tādi, kas tiecas pēc nereāliem mērķiem un sapņiem un vienmēr ir briesmīgi nelaimīgi, ja to nevar sasniegt. Es jūtos pietiekoši komfortabli un labi, ja nav speciāla iemesla būt ļoti nelaimīgam.   

Man bērnībā mācīja ,ka zobus rāda tikai suņi.   

Mani tie kontrolsmaidiņi reāli kaitina. Ja es neesmu priecīga es nesmaidu    Bet smaidu es bieži, jo visu laiku gribas ņirgāties    

Reiz lasīju un arī esmu sapratusi, ka praksē darbojas tas, ka ja uzliek kontrolsmaidiņu, tad kaut kāds tur signāls ejot smadzenēm un patiesībā ar mirkli cilvēks tiešām sajūtoties laimīgāks un tas smaids kļūst dabisks... Tā kā smaidām               

Nē, nu ja pats esi nelaimīgs dikti, tad protams, katrs paņēmiens ir vēlams    Smaidam ar visiem saviem zobiem, cik tur nu katram vēl palikuši          

Neiet jau runa pa nelaimīgumu - bet ir dienas, kad viss besī ārā un visiem kolēģiem gribas sadot pa seju   , nu bet tad jau problēma ir sevī - kāpēc sevi nepaārstēt ar kontrolsmaidu , zinot, ka tā Tu liksi citam smaidīt, nevis sagribēt sadot pa seju pretīm         

Ojs, pēc tam, kad pabiju ASV, un saskatījos tos viņu "žilbinošos" supersmaidiņus uz visiem 64 zobiem, man pret tiem zobārstu reklāmsmaidiem gandrīz vai alerģija. Ja vēlos smaidīt, tad smaidu, ja nevēlos, nesmaidu.