Tur jau tā lieta,ube, sevi cienošs cilvēks nepazemo sevi un citus. Tā ir cieņa! Un sevi cienošs cilvēks nebūs lupatu cilvēks. To var attiecināt kā uz sievietēm, tā uz vīriešiem.

Tas toč - mīlēt bez cieņas nevaru, bet to, ko cienu un kas patīk... iespējams varētu iemīlēt.

   Klau, bet tas ir tik coini, ka stiprs vīrietis reizēm skūpsta Tev kājas...       

Stiprs vīrietis to dara cienot un mīlot. Nevis kā suns, kurš gaida nākamo kauliņu, jo paveicis neticami svarīgu darbu.   

   Man tie suņi būs paskrējuši garām...

oi, meiteņi, abet kā kulaks uz acs:)
... un arī otrējādi ...          

stopsignāls ieslēdzas brīdī, kad saproti, ka tā nav tava sieviete, jo savējām ir piedodams un pieļaujams viss, nu gandrīz viss

kad sāk pārlieku šafot.      

šEfot.   

nu nezinu , nezinu ..viss ir teijāteris manuprāt ... ar uzticīga suņa acīm skatijušies daudzi , bet neviens nav ugunī lecis , vai ir kāds no tiem ko manā labā tiešām vajadzīgu izdarijis - tā nu nav noticis ...
palikšu pie domas , ka teijāteris visa dzīve ... dažreiz pārspēlējaas un aizspēlējās

... jā,visādas nejēdzīgas iztapšanas, bet kad tev tiešām ko vajag, par ko un no kā varētu arī šī cieņa rasties, tad -nekā... čušš... piekrītu -ķēmošanās, vairs nekas...    

karroče, kad tiešām ko vajag, vīrietis tik ķēmojas, uz pikniku ierodas augstpapēžu kurpēs un paziņO, ka labāk būtu tomēr iet uz restorānu?   

jā, skatijušies ar uzticīga suņa acīm, hi,hi,hi, bet neprātis tikai sievietes dēļ ugunī metīsies, normāls bikšainis iepriekš mēģinās izdarīt visu iespējamo, lai līdz lēkšanai ugunī nenonāktu

Nu ja jau pacieš taas visas kapriizas, taatad miil. Nav jau taas muusdienu emancipeetaas sievietes taadas, kas regulaari kavee un uz pikniku atnaak kaa uz restoraanu, bet nu miil tieši šo reto eksemplaaru,sirdij nepaveeleesi.Iemiileešanos nesaistu ar <lupatas> buušanu.

var jau samīlēties, bet aiz tam jau nau par mērkaķi jāpārtop - nav kazai piena - paceļ asti un salej atpakaļ.   

harald,... ne no kā cieņa un mīlestība nerodas... iemīl arī par kaut ko -par sakarību rīcību vai rakstura īpašību... bet no plikas pakaļstaigāšanas un ņaudēšanas arī nekas neradīsies...

a tas jau, kā ņaud un kā to dzird. skat. arī Erasmu no Roterdamu.   

Brīdinājuma signāls iedegās, kad tiešām ir pa traku   . Tad labāk pieklusēt...    
Domāju, ir dažādi kopābūšanas modeļi, un, cik esmu novērojusi, tomēr viens ir noteicējs un, visbiežāk, tas ir vīrietis. Pazīstu vienu pāri, kur sieviete ir " karaliene". Un, patiešām, viņi izpelnās teicienus - "kā viņš to var izturēt?!!   " vai "es nevienu dienu nevarētu ar to sievieti sadzīvot   ". Un tomēr, viņi kopā daudzus gadus, un vīrietis nebūt nav lupata, tikai nepierasts attiecību modelis, kur viņam pilnīgi noteikti nav garlaicīgi ne brīdi... sieviete nav glupa bārbija, bet ārkārtīgi interesanta persona.

Man ir zināmas manas robežas, kurām labāk nepārkāpt   
Kā var kļūt par lupatu? Gan jau var, bet uz kādu brīdi. Domāju, tas, ja esi līdz ausīm iemīlējies un īsti nedabū to pašu pretī...

... tā tāda mīlestības diedelēšana sanāk... bet vairāk par žēlumu neko pretī nevar saņemt...

Man gan patīk vīrieši, kuri , mīlot, spēj darīt neprātīgas, bet mīļas lietas. Un, ja viņš mīl, nekas viņu nevar nokaitināt. Un kāds te sakars ar mīkstumu, nesapratu, nu esmu blonda:)))