Labrīt!!!
Cik es zinu Latvieši nav klaiidoņu tauta bet ir visādi gadijumi bijuši dzīvē ,ka nācies pa pasauli pamētāties un vienmēr jau velk atpakaļ uz Dzimteni,bet šeit Latvijā nav nekādu problēmu padzīvot jebkurā vietā..:))   

Labrīt!
Latvieši tiešam nav klaiņotāji... Tomēr kam dzīvē negadās... Apstākļi var iegrozīties dažādi no paša cilveka neatkarīgi...
Jā arī man ir sanācis dažādi... To pašu Rēzekni pieminot... nu padzīvoju 2 gadus, viens otrs vietejais kurs nezināja ka iebrauceja uztvēra kā latgalieti (vienkārsi necentos izrādīties) Taču ka vienā saruna man saka - no tā cilvēka uzmanies, viņš ir čiuls ne čangols, tad arī sapratu kāda ir tā CITA VALSTS... Kad paskaidroju es arī ir ciuls - tante ļoti apvainojās, vai nokaunējās veselu nedēļu ar mani nerunāja...    
Taču tos gadus dzīvojot - vienalga kur (ārpus savas vecāku pilsētas) Kad braucu pie vecākiem teicu - braucu uz mājām...
Starp citu Arī Kuldīga ir ļoti skaista pilsēta, īpaši tagad, kad daudzu ielu segums tiek sakārtots un atjaunots...    

Ne tikai tas uz Latvijas teritoriju attiecas. Ir vietas, kur tu gribētu DZĪVOT, un ir vietas ko tu labprāt apmeklētu.
Un ir vietas, kur tu neparko negribētu dzīvot, un arī tādas uz kurieni tevi nemaz nevelk, par spīti vispārējam viedoklim .(man piem.Parīze    )

Jā, jā... ir daudzas skaistas vietas, bet tur dzīvot... nu nezinu, nezinu... Tādas dikti nepatīkamas vietas... pat diži nosaukt nevaru... laikam man ir laimējies...    

Darba dēļ gan laikam būsim spiesti dzīvot nepatīkamās vietās ,bet mīlestības dēļ noteikti nav vērts ,jo ta atnāk un aiziet ,bet tu paliksi.   

Noteikti negribētu dzīvot Rīgā. Man tas monstrs nepatīk. Diemžēl jātzīst, ka darbs nākas meklēt tur, bet parvākties tuvāk negribu, labāk pabraukāju un atgriežos vakarā savā sētā, pie sava dīķa un tur var atvilkt elpu.   

... vot, man tie dīķa prieki piegriezās, un-patīk man tas monstrs   

... :)) es arī labāk pie saviem dīķiem nekā tajā monstrā ,esmu centies Rīgā padzīvot divreiz pa divi gadi un tas jau ir pa daudz..:))   

maigon, priekš ekstremālām izjūtām, es- tev -kādu puķu dobi vasarā varētu izravēt   , kā bijusī kolchozniece   ... man, ar- darba grāmatiņa saglabājusies-ticamība, ka ravēšu pareizos lakstus...

Es ļoti mīlu Latviju... ļoti...
tikai ar mīlestību dažreiz ir par maz...    

... dvēseles stāvokļi mainās... vienubrīd labs liekas lauku klusums, citreiz atkal gribas tieši otrādi... labi būtu, ja dzīvesvietu varētu tā ātri mainīt atbilstoši noskaņojumam... bet,... ja tev no darba katru dienu jāvelkas 6km kājām pa neizbraucamu lauku ceļu, tad tīksmināšanās par putniņiem un pirmajām vizbulītem ātri pāriet...

Nu paklusēšu... par tām ekstrām... gan laukos, gan pilsētā... 6km ar kājām - nav viegli... pilsētā uz akmeņiem arī nav viegli, bet tādēļ jau cilvēks ir spējīgs to visu arī apvienot pie mūsdienu urbanizācijas... Tagad nevienam nav noslēpums, ka arī laukos var būt dzīvoklis (kurš izmaksā) 10x lētāk neka pilsētā... Un ja ir velme visu var apvienot...

ixxsiņ... vēlme ir vēlme   ... (dungo pie sevis-... manī, manī , manī...    )

Olita... ne vienmēr problēmas var atrisināt tikai ar - manī, manī...    

arī taisnība   

100procentīga rīdziniece mīlestības dēļ devos prom no draugiem, radiem, ierastās vides uz pilsētu, kuru līdz 19 gadu vecumam pat redzējusi nebiju. Traki... ne draugu, ne darba, viss svešs, burzmas pietrūkst. Braucu pie vecākiem uz Rīgu, gāju uz centrāltirgu "burzmu baudīt".
Tagad mīlestības, protams, nav, bet šī vieta man ļoti patīk, lai gan... manā zvaigžņu kartē esot rakstīts, ka Latvija nav mana vieta uz planētas. Tā ir tikai teorija, bet tas tā varētu būt, taču nav arī iemesla un motivācijas doties kaut kur prom.

es nezinu kam janotiek lai es emigreetu no savas Madonas..   Riga man vispaar nepatiik es tur jutos un juutos loti slikti..un nekaada lielpilseta jau ar nav ... kad apskata istas lielpilsetas ar plasam ielam tad taada druzmaina mazpilseta vien ir   
ja Madona ir ir visgarakaa ziema Latvijaa     kurai nevar vien sagaidiit beigas..
bet man ir sajuuta ka te pat gaiss smarzo citaadi ka citur tepat Latvijaa..
tas ir kaut kas mans un tik tuvs...

   neparastā, man tāda pati sajūta par Liepāju:) es pat pēc skolas tāpēc nebraucu uz Rīgu mācīties,lai gan bija visas iespējas, jo nevarēju ilgstoši pamest man visskaistāko un mīļāko pilsētu    nu,ja, un mīlestība, protams, mīlestība!!!   
tagad... es vairs neesmu pārliecināta par savas izvēles pareizību...    

... nezinu vai tipiski vai netipiski, bet iznācis nedaudz pamētāties pa pasauli...
gan tepat Latvijas robežās, gan arī ārpus un diezgan tālu..
bija iespēja padzīvot arī Austrālijā... kā man gribējās uz mājām... !!! tagad gan labprāt tur padzīvotu, ja būtu tāda iespēja... patīk man tie mainīgie un neparedzamie plašumi un dabas vienreizīgums..
... pusaudzes gados skaistākā vieta uz pasaules likās Piebalgas puse...
kad aizprecējos uz samērā progresīvu lauku ciematu- likās nomiršu no garlaicības... pat iepirkties braucu uz savu dzimto pilsētiņu... ar laiku pārgāja... uz Rīgu tajā laikā braucu reti un atgriežoties vienmēr sāpēja galva...
tagad dzīvoju te-Rīgā un man patīk... mērķtiecīgi uz to gāju vismas 5 gadus, nesāp arī vairs galva..    kaut tikai nu izturības pietiktu kredītu nomaksāt...    
pirms gadiem 4-5 bija iespēja aizprecēties gan uz Liepāju, gan Jēkabpili un varētu dzīvot ka niere taukos...    ... lai arī man avantūristes daba- tomēr to nespēju..   

..:)) nav no manis izsista tieksme pēc lauku klusuma staigājot uz skolu piecus gadus 7 km turp un 7 km atpakaļ,tagad protams es pārvietojos tikai ar auto,nez vai jūs lielpilsētā šogad esiet jau redzējuši ķīvītes ,cīruļus un šodien pat dzērves jau atlaidās mūsu pusē,siltumnīcā jau iesēti savi redīsi ,salāti ,dillītes..:))