Jo ātrāk mēs saprotam, ka liktenis ir mūsos pašos, nevis zvaigznēs, jo labāk.

Laimi mēs varam atrast vienīgi sevī, velti, tērēsim laiku gaidīdami to no citiem,

Nekādu pārpalikumu viņiem nav.

( A. Munte)

Tiem, kurus mēs mīlam, mēs gribam būt par visu prieku, bet, ja tas nav iespējams, par visu nelaimju, avotu.

   Kā saprast to pēdējo daļu???? Ņedošlo...    

nu vienkārši,ja gribi ieraksti kādu pantiņu,atziņu,vai ko citu kas ienāk prātā ube.es rakstu kas man patīk,un daru ko gribu! Vienkārši neko nesarežģī...

piekrītu, ka spilgta mīlestība pašos pamatos ir egoistiska vai vismaz parazītiska - tā vēlas vismaz kādu piebeigt un pataisīt sev par upuri :( ..- vai nu tā pamazām cenšas nomākt otra cilvēka gribu, vai vismaz ierobežot viņa brīvību..vai arī nomāc to, kurā pati piedzimusi un padara par cietēju savu saimnieku, jo jūtas nesaprasta un nenovērtēta.. Vakara tosts par tādu mīlestību, kura ir saprotoša un rotaļīga! :)

tas teikums nav īsti precīzs, ka mēs gribam būt par otra cilvēka nelaimju avotu, ja jūtamies nemīlēti :( ..es drīzāk teiktu, ka mēs vēlamies, lai tas cilvēks nekad nebūtu laimīgs ne ar vienu citu!

Tagat došlo...    

>ube
         

... taču nenoliedzami- spilgta mīlestība uzbudina vairāk! :)

   bez, krota, mums nekas ņedahoģit   

I vhoģit i vihoģit...    

došlo i višlo...    

         

   a, krot ješķo živoi?

... on vļez... (b zemļu)

>olita
živučij..       

... olit- nezinu... tā tikai vēl trūka, lai es kurmjiem dzīvībai svarīgās funkcijas ietu pārbaudīt..    

vot- otozvalsja..    

... ārzemnieki...    

>ube
vļez častično :) ..i ņe v zemļu :) ..on zašol.. tiho i skoļzko.. i častj ego skrilasj v temnote :)