Variet tagad mani nomētāt kaut akmeņiem, bet es atbalstu zemnieku saimniecības, galvenokārt pērkot produktus pie viņiem pa tiešo- saknes un piena produktus. Un ja sanāk, arī maizi. .
Kas attiecās par kvalitāti šajās saimniecībās- nu vismaz, kur mana ģimene iegādājās produktus- par kvalitāti sūdzēties nevaru- ne par burkāniem, ne par kartupeļiem, ne pienu un olām utt. Arī cenas stipri draudzīgas pat salīdzinājumā ar lietuviešu mantām. Nu, ja arī kādreiz kaut kas kapeiku dārgāk- man nav žēl- lai tiek mūsējam, nevis svešam.
Nebūs mūsu latviešu zemnieku saimniecību un viņu ražojumi, viņu zemes tukšas nepaliks un man aizdomas, ka tie nākamie saimniekotāji nebūs latvieši. Un tas nav tikai zemniecības jomā. Es nesaku, ka tas, ko daru ir baigi daudz un baigi nozīmīgi un nesaku, ka tas var kaut ko glābt mūsu nāciju un tomēr! Varbūt esmu baigi naiva, bet vismaz tā ir kaut minimāla rīcība paralēli manai pļāpāšanai internetā