Ielogoties
Reklāma

Argentīna=Latvija

03/02/2009 16:09 | Diskusija lasīta 1229 reizes
Labs izgriezums no raxta

Latvijas pašreizējā stāvokļa līdzība ar Argentīnas pieredzēto krahu nudien uzdzen tirpas pār kauliem. Latvijā apbrīnojamā kārtā neviens šo šausminošo līdzību neapspriež, tāpat kā netiek apspriesta šodienas monetārās politikas līdzība ar rūpniecībai katastrofālajiem Latvijas atjaunotās brīvvalsts pirmajiem gadiem.
Lasiet, aizvietojot vārdu Argentīna ar Latvija
Argentīna 90. gadu sākumā Starptautiskā Valūtas Fonda vadībā veica plašas reformas, privatizējot uzņēmumus un liberalizējot ārējo tirdzniecību un finanšu sektoru. Cerot, ka stabila ekonomikas vide un cieta valūta padarīs Argentīnu pievilcīgu investīcijām, kā arī nolūkā apturēt inflāciju un valūtas nestabilitāti, tā noteica fiksētu peso kursu pret ASV dolāru. Līdzīgi Latvijai Argentīna izveidoja valūtas padomi, proti, nosedza katru izlaisto peso ar dolāru rezervēm. Sekoja straujas izaugsmes gadi, kuru nodrošināja ārvalstu banku dolāros izsniegti kredīti.
Līdzīgi Latvijai, Argentīnas valdība neparūpējās par rūpniecības vai eksporta pakalpojumu atbalstu, izmantojot viegli pieejamo ārvalstu finansējumu. Tāpēc straujais kapitāla pieplūdums nepārvērtās ilgtspējīgā rūpniecības attīstībā vai augsto tehnoloģiju ražošanā. Gluži otrādi, viegli pieejamās ārvalstu preces izspieda Argentīnas vietējos ražojumus, samazinot tās rūpniecību, palielinot pakalpojumu sektoru un strauji attīstot vien importa preču patēriņu. Augošā ekonomika finansēja arī augošu valsts pārvaldes aparātu un pastāvīgu, kaut nelielu valsts budžeta deficītu.
Pēc Krievijas maksājumu krīzes 1998. gadā strauji aprāvās ārvalstu banku finansējums, jo pēkšņi visiem šķita, ka Latīņameriku finansēt nav droši. Argentīnā bija vērojams prāvs importa pārsvars pār eksportu. Importu finansēja banku aizdevumi privātpersonām. Kredītiem negaidīti apsīkstot un vienlaikus naudai aizplūstot importa nomaksai, Argentīnā samazinājās apritē esošā naudas masa, uzņēmumiem sākās naudas grūtības, ekonomikas temps palēninājās, līdz ar to kritās nodokļu ieņēmumi un Argentīnas valdība bija spiesta lūgt steidzamu SVF aizdevumu, lai segtu budžeta deficītu. Tā kā peso bija cieši un droši piesaistīts dolāram, SVF un Argentīnas valdība izlēma to nedevalvēt, cerot, ka redzot stabilo valūtas politiku, ārvalstu bankas drīz atsāks Argentīnas kreditēšanu. Šis bija liktenīgs un kļūdains lēmums, kura sekas - pilnīga Argentīnas ekonomikas iznīcināšana, kā rezultātā valsts kļuva divas reizes nabagāka - nu jau bija tikai laika jautājums.
Liktenīgie notikumi tālāk risinājās šādi. Valdība, redzot, ka nauda arvien plūst projām no valsts ārvalstu preču apmaksai, SVF mudināta, izlēma samazināt budžetu. Cerēja, ka, ierobežojot valsts patēriņu, mazināsies kopējais patēriņš un līdz ar to arī imports. Argentīnieši uzņēma šo valdības soli ar gavilēm. "Beidzot kāds samazina valsts izdevumus, sen jau vajadzēja," cilvēki priecīgi runāja.
Taču samazinātie valdības izdevumi nozīmēja mazāku apgrozījumu un peļņu firmām, kas apkalpo valsti ierēdņus. Tāpēc valsts budžeta samazināšana izraisīja mazākus nodokļu ieņēmumus, kā rezultātā vēlreiz vajadzēja samazināt budžetu. Tas, nu jau paredzami, noveda pie vēl mazākiem nodokļu ieņēmumiem un nepieciešamības lūgt vēl vienu SVF aizdevumu. Ekonomika bija sarukusi, parādu nasta SVF pieaugusi, toties uzlabojumu nekādu.
Vienlaikus liktenīgā kārtā ASV dolārs, pie kura bija piesaistīts peso, kļuva arvien dārgāks attiecībā pret visu Argentīnas galveno tirdzniecības partneru valūtām. Tas papildus apgrūtināja eksportu.
Trīs gadus pēc pirmā aizņēmuma no SVF Argentīna bija iekļuvusi milzīgos parādos, drastiski samazinājusi valsts pakalpojumus un ne par gramu nebija tuvāk stabilitātei. Labi domātie eksporta glābšanas plāni lielākoties izgāzās. Tad uzbruka valūtas spekulanti, un valdība pēc īsas un brutālas cīņas bija spiesta atkāpties no stingrā kursa. Sekoja ekonomikas krahs, jo iespējas aizņemties bija izsmeltas, bet sava nauda izsīkusi cīņā ar spekulantiem.
Rezultātā Argentīnas ekonomika bija samazinājusies par 50%, tai bija milzu parāds SVF un vairs nebija naudas. Atkopšanās ilga desmitgadi. Pie slēgtajām ārvalstu banku filiālēm saniknotie un izputinātie argentīnieši dauzīja tukšus kastroļus.
Atbildes (5)
03/02/2009 16:14
Domāju,ka diskusijas autors nav šī raksta autors,tāpēc vajadzētu ievietot atsauci uz raksta avotu,lai nebūtu pārkāptas autortiesības.
0 0
03/02/2009 16:16
dzēs laukā... poh...
0 0
03/02/2009 16:40
..:)) vai kautko garāku nevarēji nokopēt... ???   
0 0
03/02/2009 16:50
nu ja... daudz burtu...
0 0

Tēmas: 0
Ziņas: 61

03/02/2009 18:31
Paldies tēmas autoram.Cik nu var īsi un konkrēti par šo procesu.
Sen jau gribēju sameklēt informāciju par Argentīnas gadījumu,bet kaut kā neatlika laika.
Un te nu ir!
0 0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas