Ja kādu interesē, - mans stāsts iz dzīves.
Pirms gadiem desmit, izstaigājusi n-tos ārstus un izmetusi kaudzēm naudas, izmisumā devos pie Tilžas Malvīnes, kas varen izslavēta, - arī presē. Jo netiku galā ar neizskaidrojamu alerģiju, - pampa ciet acis. Nebija testu un analīžu, ko nebūtu izgājusi- visi raustīja plecus. Un vēl- puika- vēl toreiz bērns- pēc traumas stipri raustīja valodu.
Braucām elles gabalu. Miestā tās tantes māja bija redzama pa gabalu, jo vienkārši bija krutākā un lielākā no visām citām. Mūs nosēdināja krēslā, kādu laiciņu pamurmināja, skatoties melnā grāmatā, - tas pasākums maksāja 60 latus; pēc tam man lika acis smērēt ar kaut kādu burvju šķidrumu (maksāja arī laikam 10 latus mazā kokakolas pudelīte), kas, izrādās, bija visparastākā kandža, pēc kuras man ap acīm gandrīz āda nogāja, - labi, ka akla nepaliku... Tāpat pāris minūtes pamurmināja ap manu puiku. Rezultātā mana alerģija nenogāja, puika raustīt valodu nepārstāja.
Beigu rezultāts: Mana alerģija vienā mirklī pārgāja, kad draudzene iedeva visparastāko alerģijas smērīti, ko "visi taču zina", tāpēc līdz šim nebiju mēģinājusi; dēls ar gadiem pamazām vien sāka atbrīvoties no valodas raustīšanas, un šodien tādas vairs faktiski nav.
Tāds mans stāsts par slavenību dziedniecības pasaulē.
Māsīca izdeva simtus, vadājot savu veco mammu pie dažādām slavenībām, ārstējot jostas rozi, un pēc diviem mēnešiem šīs ārstēšanas mammu tāpat apglabājām.
Pieļauju, ka tiešām ir brīnumdari krāpnieku un šarlatānu, un vienkārši plānprātīgo (par kādu uzskatu arī Elejas Veroniku) lokā, bet ej nu viņus atrodi...
0
0