Ja par filmu, tad varbūt kaut kad, lai gan drīzāk neskatīšos, gana daudz dokumentālo ir redzēts savlaik, arī lasīts.Pazīstami, arī rads, bija likvidācijā.
Ja par to, ka te kādi kādas dikti ilgotos pēc padlaikiem.Nezinu te tādus, jā ir, kam arī tajos laikos, tāpat kā šajos ir daudz labu lietu, tāpat slikto-gan tagad, gan tad.Bet par šo pēdējā laikā gandrīz katru dienu tiek runāts-vai nu še, vai kur citur tautas ietvaros.Černobiļas avārijas laikā strādāju Baltijas MIS, a laboratorijā.Bērns gāja iestādes b-dārzā.Un citur laikam tā nebija, bet mūsu priekšnieks bija norīkojis ar radiācijas mērītāju mūsu tiešo vadītāju pa teritoriju, gan pa miestu.Un, lai arī bija ļoti jauks laiks, mūsu b-dārza bērni ārā netika laisti apmēram kādu mēnesi, tika piekodināts caur laboratoriju vadītājiem, vispār ārā censties neuzturēties.
Ja par iekārtu melīgumu u.c.grēkiem nelaimju, avāriju, arī politikas bīdīšanas sakarā, tad tāds ir visur, gan savlaik PSRS, ā, gan citās valstīs arī.Nu nav man nekādu ilūziju, nedz arī baigā pesimisma šī dēļ-molotoviribentropi u.c. putras maisītāji, ir mūžam dzīvi, tikai kādās nu kulītēs kuro reizi vēžo:)
Jau atkal atkārtošos no citur rakstītā, ka pēc gadiem 100, ja būtu iespēja, mēs tieši tāpat droši vien spriestu, ka padomājiet tik, kas notika tad, tad un tad un mēs to nezinājām:)
0
0