Nevajag rakt tik dziļi, Beātiņ! Tā ir paviršība un bik slinkums no manas puses.

Tā gan, tikai vairs ar paša mazmoneterizējamajām rociņām...

... ak, svilp... cerība ir vienmēr... ar holest.vai bez holest)))..
..un vai daudz zinat tādus... kas bāž tik zeķē un tūkstoši kontos aug... ?...

Zinu dažu, kas imitē baigo darboni. Skraida, ņemās, mājiniekus rausta, vāc un krāmē... fuj tādi.

... ne, lar, es ne par idiotiem attieksmē prêt sev tuvākajiem))))... es interesējos par iespaidīgu līdzekļu turētāju... kurš nezin ... kas ir romalondona parīze... pērvietojas ar miskasti... sava dentista nav... un kurpes, ja sāk spiest, atgriež purngalu))...
iz sev apkārt novērotā... kas pelna, tie arī tērē savai labsajūtai... )))

Vērtības atšķiras. Manai kaimiņienei visvērtīgākais liksies vecis ar vismaz 0, 7 šņabja pudeli. Un nevajag viņai ne teātrus, ne koncertus, ne šopingus, ne ziedus.
Man gribas daudz un visa kā, pat 0, 7 derēs, ja labs viskijs vai Martini Asti (no šī vismaz galva nesāp).

Nu, lai atpūstos "ar garšu", manuprāt, ir jābūt kaut kam, NO KĀ atpūsties. Ar mani ir pavisam slikti šajā ziņā, - ir plāni kādiem gadiem 70 dzīves, bet ir skaidrs, ka tik ilgi nenovilkšu, tomēr, kamēr iespēja labi pelnīt ir, tikmēr jāstrādā, jāstrādā, jāstrādā. Atpūtīšos "ar garšu" tad, kad nopelnīt vairs nevarēšu. Sievu jau brīdināju, ka, ja pašreizējā ienākumu avota vairs nebūs, ņemšu visu savā dzīvē neizņemto atvaļinājumu. Sanāks kāds gads vismaz.

... bieži vien to paša nopelnīto ar mūžīgo strādāšanu, strādāšanu, strādāšanu... tērē ar  garšu kāds cits, jo Tevis vairs nav šajā saulē...
... bet Tu tik esi skaitījis kapeikas, braukājis uz Lietuvu pēc lētās paikas... neko neesi redzējis, tik krājis un krājis...
... dzīve ir jādzīvo šodien!

Citāts no šodienas Ievas - cilvēkam jābūt naudai, ko bez sirdsapziņas pārmetumiem var forši notriekt!
Pievienojos Dincei.

kāpēc te daži grib par katru cenu uztiept savu  t.s. garšas dzīvošanas scenāriju? vai kāds pieļauj, ka varbūt tieši darbā es izjūtu to dzīves garšu un tas ir veids, kā es dzīvoju (ne eksistēšu)šodien un tagad!

Lizetttei laikam taisnība. Garša ir arī gandarījuma sajūtai. It īpaši ja tā ir kādās mērvienībās izmērāma. Un nav runa par krāšanu. Var ieguldīt, iznomāt un dzīvot/strādāt ar vēl labāku garšu.

es gan neko neatlieku uz kaut kad..ja gribas un ir par ko, ar ko, tad tagad un tūlīt..
es jau 1x biju "mirusi" tā, ka man tas viss nav tikai vārdi no žurnāla

es 2x zinu, kā ir būt gandrīz mirušam(vienreiz apzinātā, otrreiz nepazinātā vecumā), tāpēc zinu, ko saku-un saku savu subjektīvo viedokli

es par to krāšanu  un ieguldīšanu, jā tas ir forši tad, ja nekas sev ilgstoši nav jāliedz..
kaut kāda tur nākotnes mērķa un nu tik tad kaut kad pēc tam dzīvos vārdā..
ja ir kam ir brīvi līdzekļi un daudz, ja tādi tur viskautko krutķī, iegulda, iegūst, un zaudē arī..
tā cita lieta

Murminator, Tu kā Gorbačovs, uzdod kādu jautājumu gribi, runā par ko gribi, bet izliekas, ka neko nedzird un vāvuļo vienu un to pašu...

Kur bija kāds jautājums, uz kuru neatbildēju?

Nja… gaumes un garšas katram savas. Un labi, ka tā.
Man darba gandarījums arī ir viena no daudzajām garšas niansēm. Bet katrā ziņā 0, 7 tām nepieder. Bāri, naktsklubi, tusi un burzma arī ne. Svešzemju braukāšana ļoti nosacīti.

... un viedoklis, kurš nesaskan ar Tavējo... vienkārši ignorē  ...

Nē nu ideāli, ja garšu atrod darbā. Galvenais, lai atrod vispār, un neliek citiem par to justies vainīgiem (kā teica beata).

un par to iečurāšanu skudru pūznī, ka tik tas nesanāk tādā veidā kā grāmatā "Cilvēks nav vientuļa sala"..
nevis tā, ka te kāds kaut ko papļāpā