Ja noliek blakus Vairas un Ušaka plusus un mīnusus, tad puisietis krietni vairāk sagrēkojis. 
Un biroja dāma arī var būt gan māte, gan laba sieva.

Mani nepamet sajūta, ka N.U. vnk grib dabūt beidzot pie malas. Un tie, kuri to šodien dara, atceroties viņu iepriekšējos darbus, ne ar kādu objektivitāti un bezkaislību savās rīcībās nav izcēlušies. Es neticu, ka šajā ziņā jebkas varētu būt mainījies. Vaira bija reāli pie varas un neaizskarama, bet y tad visu ko uzraka. N.U. nevienā brīdī neaizskaramo skaitā nav bijis. Tā atšķirība ir tas, kam pateicoties, esmu viegli izbrīnīts par to, ka viņu jau agrāk nenoēda.

Un ja nav tāda secinājuma (slēdziena) kā tāda? jo... par krīzēm (vai tā būtu vīriešu/sieviešu) runā tad un tie, kuriem/ām tāda patiešām ir, bet daudzi citi to nemaz nepiemin, jo tādu nav!... tas no dzīves pieredzes Bet ja meklē blusas, utis vai citus kustonīšus kāda galvā, izņemot begemotus (kā N.U.), tad tur jau būs ne krīze, bet tāda pakasīšanās.

Bet ko darīt tad, ja citi uzskata, ka cilvēkam ir krīze, bet pašam pat nav ne jausmas, ka tāda viņam ir un izklaidējas no sirds? 
Te tā bieži izskatās

> dincei, īpaši
Ir trīs veidu vērtīgās sievietes tavai zināšanai - Ar kurām ir patīkami, ar kurām ir interesanti, ar kurām ir kaifīgi..Ideālā gadījumā veidi sajaucās un tad sanāk sieviete - ar kuru ir viegli.. un tas ir vēl foršāk :) Protams mazohisti nepiekritīs - viņiem vajag stervas..vot

Un ja nav tāda secinājuma (slēdziena) kā tāda? jo... par krīzēm (vai tā būtu vīriešu/sieviešu) runā tad un tie, kuriem/ām tāda patiešām ir, bet daudzi citi to nemaz nepiemin, jo tādu nav!... tas no dzīves pieredzes
======================================
Tad viss ir vislabākajā kārtībā, un sieviete nelīmē klāt "viņam x gadu krīze, tāpēc tā izpildās" tiem tekstiem, kuros vīrietis saka to, kas dāmas ausij un smadzenei nav patīkams (bieži vien objektīvāku un patiesāku informāciju par citu galviņās savākto stereotipu un realitātei neatbilstošu pamuļķīgu uzstādījumu kaudzes radītiem "pareizajiem" secinājumiem un domām). Te, kā redzams, viena otra jau lūpu uzmeta, tikai jebkādi argumenti kārtējo reizi izpalika. Šīs tēmas mērķis no manas puses bija pārtraukt brīžam pazemojošus uzbraucienus par krīzēm normāliem vīriešiem ar dažādi izveidojušos dzīvi no vienas otras k@zas, kura, tēlojot pārgudro, no tās pašas dzīves īstenībā jēdz tik, cik melns aiz naga. Pļekstēt par citu krīzēm, nespējot neko sīkāk par tādām (kā izrādās) pastāstīt, kas bija sagaidāms, to prot jau bērnudārzā, lai to darītu, līdz 40+ nodzīvot vajadzības nav.
Un šobrīd nav runa par personu diskusijas sākumā, viņa to, iespējams nejauši izmeta, kamēr šeit ir tādas, kuras reti kad palaiž garām izdevību pacelt sevi, pazemojot citus. Esmu pārāk audzināts, lai bakstītu ar pirkstu konkrētu personāžu virzienā, bet es jūtu, ka ir gana daudz cilvēku no pašu sieviešu šejienes vidus, kuras saprot, par ko ir runa, un šis apgalvojums nav tukšvārdība. Es, ziniet, vēstules privāti par šo un līdzīgām tēmām saņemu ik pa laikam. No sieviešu profiliem pamatā!!!

Bet ko darīt tad, ja citi uzskata, ka cilvēkam ir krīze, bet pašam pat nav ne jausmas, ka tāda viņam ir un izklaidējas no sirds?
======================================
Man IR bijušas vismaz 2 krīzes, un es par sevi esmu visu izanalizējis. man pat nebūtu nekāda kauna par to uzrakstīt, bet tā kladzināšana "viņam krīze", "viņam krīze" … nu, goda vārds, - piegriežas un asini uzsit. Vispirms jau tas ir vienkārši nepieklājīgi bakstīt ar pirkstu, ja tam cilvēkam tā krīze šobrīd arī ir (tāpat kā skaļi zviegt un rēkt - "Re, re, kā viņš apķēzījās!" pie viesību galda, ja kāds ir aplējies ar kafiju). Gribēju no pārgudriniecēm VISMAZ APTUVENI izlasīt ko tādu, kas būtu tuvu tam, kā ir bijis man. Vienīgā, kura ko aptuvenu uzrakstīja, bija Dolcevita. Počot i slava! Viņa vismaz radīja iespaidu, ka kko saprot. Pārējās - null!

Tas tak būtu stulbi, te sakopēt atsauces uz zinatniskiem pētījumiem
=============================
Ne zinātniskus pētījumus es gaidīju. Vnk to, kas notiek (ir noticis) kaut vai tuvākā vīrieša galvā tās krīzes laikā, kas to ir izraisījis (konkrēto krīzi konkrētajam cilvēkam). Bez sieviešu žurnālu paviršuma un muļķībām. Bet vairāk par to, ka "Viņam pincītis vairs nestāv, - krīze klāt!", nekā nav. It kā vīrieši būtu bezdomu jāšanās aparāti.

Ja pincītis nestrādā, var pastrādāt ar mēlīti un pirkstiņiem  .

Ja pincītis nestrādā, var pastrādāt ar mēlīti un pirkstiņiem
=====================
Arī taisnība, tomēr vienmēr paliek atklāts jautājums: "Kā to uztvers viņa (viņas)?"

Pieļauju ka vīrietim var iestāties krīze, brīdī kad pēkšņi saprot ka pincītis nestāv.
====================================
Tā varētu būt tikai viena no krīzes situācijām. Nu, 30 gadu krīze … kāds tur "nestāv"? Stāv! Bet vienalga - krīze, un līdz virsotnēm arī var vēl paspēt.
Mans variants ir, jā, Beatai taisnība, - viss ir saistīts ar personības izaugsmi, t.i., - ar momentiem, kad apstākļi prasa pamainīt attieksmi pret dzīvi un domāšanu. Man vēl viss priekšā, bet … ir taču morāli grūti savā domāšanā pāriet no "es visu varu" pie "esmu opis un daudzko nevaru vairs"! Lūk, te arī slēpjas tās krīzes, un ar pincīti tām ir sakars ne vienmēr.

Nav runa par pincīšiem. Runa ir par procesu, kura laikā sportisks mačo, kurš ziemā peldas, pārvēršas par opi siltās čībās, siltajā apakšveļā un ar brilli uz deguna. Māca mazbērniem burtus, te sāp, tur sāp, īsti vairs nedzird, par peldēšanos vispār vairs nav runas, ja negrib koka kastē iegrabēt, utml. Runa ir par sevis uztveri arī. ne tikai par pincīti.

30 gados ir cits stāsts.
Par sevi (gan jau citiem ir līdzīgi).
No vienas puses.
Uz šo laiku visi tie pūliņi, kuri tika pielikti 18, 20, 22 gadu vecumā (lai nostabilizētos dzīvē materiāli, nodibinātu un spētu uzturēt ģimeni) ir rezultējušies un kkāds materiālais standarts (katram citādāks) ir kļuvis par realitāti. Naudas noteikta daudzuma, materiālās nodrošinātības klātbūtne ir kļuvusi pašsaprotama un uz to nav vairs jāvērš īpaša piepūle. Tas ir brīdis, kad es apstājos un sāku domāt: "Jā, tas, par ko es esmu te cīnījies 10 gadus, man ir, beeeeet KAS MAN VĒL TRŪKST?" Kaut kā tas notika pats no sevis, - kkas kā ar āmuru pa pieri iesita … Un kā es dzīvošu tālāk?
No otras puses.
Tas ir vecums, kad par sevi sāk likt nojaust vainas, ar kurām tu mocīsies vecumdienās. Šur tur sāk sāpēt, vilkt (tikai pa brīžam) jaunībsdienu varoņdarbu sekas, pakausī matiņi sāk pašķidri kļūt, saule caur matiem no pļeškiņas atspīdēt, vēl šis un tas, kas tev, cilvēk, saka: "Ir pēdējais laiks šajā dzīvē noenkuroties kādā ostā, jo vēl pēc gadiem 10 neprecējies tu izskatīsies kā 40+ gadus vecs āksts ar mačo izgājieniem sieviešu priekšā, tikai tad tie izskatīsies nožēlojami un smieklīgi apkārtējiem."

Lūk, un tad vīrietis sāk darīt lietas, kuras agrāk darījis nav, un tad ir "krīze".

Par krīzēm un to periodiem daudz lasīts augstskolā mācoties pirmajos kursos... nevis sieviešu žurnālos, murmi. Tāpēc daudz kas skaidrs top vienkārši palasot tekstus vai parunājot ar cilvēku. Un cilvēka krīzes gandrīz vienmēr skar arī viņa ģimenes locekļus, jo dzīve pēcāk izmainās visiem.

gribēju likt jaunu diskusiju, bet tas iederēsies tepat..
zin kāds man vērojums, ka baigā krīze ir, ja vīrieti ir pametusi sieviete(nevis otrādi) un ja vēl aizgājusi vai fiksi atradusi citu, kaut kas šajos onkas ir biedējoši līdzīgs gan te inetā, gan realitātē un tas laikam ar laiku nepāriet..  
ar sievietem citādi  ka jau te sacīja elastīgākas, lokanākās, izraudās spilvenos un iet tālāk

precīzi, Anks..es arī zinu tādus eksemplārus!! Un te arī rodas tā nosodošā attieksme pret visu sieviešu dzimumu!
Un vēl dažam grūti sagremot, ka sieviete ir gudrāka, izglītotāka, veiksmīgāka, un pelna vairāk... :))

sol un netikai tas, pa ja nav nosodošās attieksmes ir kaut kas tāds netverams ar ko grūti tikt galā..
varbūt pat neiespējami

vārdos neizteikta salīdzināšana... arī tas. Tā esot ar atraitņiem, ..ka ar laiku aizmirstas sliktais, kas piedzīvots, un bijusī tiek celta uz pjedestāla, un visur saukta par piemēru.

Varbūt ne pa tēmu... cilvēks dzīvo ģimenē, bērni, sieva... bet ir pavisam vientuļš, bet ... tas kurš dzīvo viens, tāds nepavisam nejūtas ...

Jā, dince, šitas ir redzēts... un ne reti.