... es saprotu... ar cerību)))))... nu varbūt šoreiz

Reizēm nākas nodomāt kā tādam var būt tik laba balss. Ķermenis ar balsi nelīmējās kopā. ( iz vakardienas dzīves epizodes)

Pirmais, kas iepatikas, tā ir balss...

Mazāk balss. Vairāk runas veids, runas ritms, temps, izteiksme, valoda.
Man gan ir tāds piedzīvojums kaut kad vēl no tiem laikiem, kad vairāk lietojām stacionāros telefonus. Pāris reizes jau ar atpazīšanu kļūdījusies, atkal zvanīju kādam čalim, viņš dzīvoja vienā mājā ar savu vecmāmiņu. Pirms tam saku sev - ja izklausās pēc sievietes tas ir Juris (vārds mainīts!), ja izklausās pēc sievietes, tas ir Juris!
Paceļ otrā galā klausuli un saka mecosoprānā - Halo? - un es uzreiz - Vai Juri varētu palūgt? un man uzreiz - Juris klausās...
Pēc tam palēnām iemācījos - ja paceļ visu mūžu pīpējusī omīte, tad izklausās pēc jauna, bet aizsmakuša vīrieša.

Balss ir ļoti no svara, uz to bieži ’’pavelkās ’’ .

Vai arī uzķerās

Veinīgais, ko interesantu varu pateikt par balsi, bija PSRS armijā mums tāds balss raksturojuma definējums; "S takim golosom toļko "zaņjato!" kričaķ."

... varbūt arī ’’uzķerās ’’,
 bet tikvai, pirmais iespaids ir svarīgs,
 ja randiņš sarunāts telefoniski. Hello!

... un joprojām šō dāmu uzskatu par labāko, kas manā dzivē noticies..., ne Adeli... gan jau atpazīs...