Padomju laikā bijis Komjaunatnes biedrs.[2]
J. Bordāns aktīvi iesaistījies Atmodas procesos, no 1989. gada darbojies Latvijas Tautas frontē.[3]
1993. gadā J. Bordāns kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Latvijas Ceļš" saraksta, taču netika ievēlēts. 1994. gadā kļuva par 5. Saeimas deputātu ar "mīksto mandātu" uz aptuveni gadu[1][4] Jāņa Vaivada vietā, kurš ieņēma ministra amatu. Neveiksmīgi kandidējis no "Latvijas Ceļa" saraksta 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās.[5]
Pēc vairākiem gadiem atgriezās politikā, kad neveiksmīgi kandidēja 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta[6] (viņš bija "Vienotības" sastāvā esošās partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs).[5] 2010. gada otrajā pusē J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, viņš kļuva par pirmo šī amata ieņēmēju.[4] 2011. gadā nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās jau no Nacionālās apvienības saraksta.[7] Pēc vēlēšanām kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, amatu atstājis 2012. gadā. 2012. gada jūnijā, pēc Gaida Bērziņa demisijas ticis izvirzīts kā Nacionālās apvienības kandidāts tieslietu ministra amatam V. Dombrovska valdībā, [8][9] lai arī nebija apvienību veidojošo partiju biedrs. 5. jūlijā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja.[10]
2012. gada jūlijā ticis uzņemts partijā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kas 11. Saeimas vēlēšanās veidoja kopīgu sarakstu ar partiju "Visu Latvijai", veidojot Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK.[11] Vienlaikus J. Bordāns darbojās biedrībā "Demokrātiskie patrioti", [5] palika tās biedrs un valdes loceklis arī pēc uzņemšanas Nacionālajā apvienībā. Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2013. gada 21. maijā reģistrētas izmaiņas, ka J. Bordāns ir atkāpies no biedrības "Demokrātiskie patrioti" valdes locekļa amata. Taču 2013. gada 1. novembrī viņš tika izslēgts no partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, jo it kā veidojis konkurējošu politisko partiju (ar to domājot "Demokrātisko patriotu" partiju).[12] 2014. gada 18. februārī J. Bordāns izstājās arī no biedrības "Demokrātiskie patrioti", vienlaikus paziņojot, ka veidos savu politisko spēku.[13]
2014. gada maijā izveidoja Jauno konservatīvo partiju un kļuva par tās līderi. No tās saraksta kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, taču saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru.
Privātā dzīve
0
0