... ja esam savu brīvību Eirosojuzam pārdevuši, tad naff kaunC prasīt maksimālo samaksu... tās dotācijas nosedz tikai daļu no tiem zaudējumiem, kas rodas ievērojot tās eiroregulas un citas stūlPības... ja man netiktu uzspiesC būvēt nenormāli dārgu kautuvi dēļ idiotiskiem noteikumiem, tad netiktu izpostīta lielākā ferma savā nozarē... ja nebūtu vajadzīgs katrai govij piena vads ar dzesēšanas iekārtām un citām ekstrām, tad vēl tagad būtu tāda šķira, kas kādreiz laikos bij biezā slānī, un saucās - tantuks ar gotiņu... un neviens veikala terapakotais piena litrs nestāv ne tuvu tam pienam... katrā nozarē ir maziņa, bet ļoti efektīva bremzīte, kuru pa īstam tikai redz tas, kas ar to nodarbojas... no ārpuses jau izskatās viss rožaini... bet reāli ir vienC lielC Q... paklusām, palēnām nobeidzam visu, kas mums vēl ir... padomājiet, kas būtu par revolūciju, ja to visu vienā dienā paziņotu -par cukurfabrikām, par zvejniekiem, par pienu, cūkgaļu u.t.t... zagraņicā pasūta mūziku, uzmet kādu ciparu dažiem no ’’tiem tur augšā’’, un re ku jau ir kārtējais lēmums par to, ka ar rītdienu jādara šitā... a šitā nesanāk... a ja nesanāk, tad klapējam to bodi ciet... eļementarno... ja pašķetinātu dažas šitās lietas, kļūtu redzams, kurš ir valsC nodevējs...