Peras bez aizmugures, ar savām rokām. strādā pilsētā un brauc 30 km uz darbu. Mums ar septembri bērnudārza darba laiku pagarina līdz 19.00, lai vecāki var paspēt no darba. Skarbi, bet tā ir.

Varbūt kāds(a)jau rakstījis(usi), bet  joprojām piekrītu Remarkam, ka nauda nedara laimīgu, bet ārkārtīgi nomierina  Un  dod brīvību.Vienīgi vēlams nesākt sžiru besitsa Lai gan, ja pašiem tā ir labi, tad var jau arī tā.
  Un, pieļauju, ka tie jaunie pāri, kuri iegādājās mājas laukos, arī to nedara par pēdējām kapeikam.Var jau būt kādi reti tādi ir, bet tiem tur droši vien ilgs laiks nav paredzams.

Mans dēls nopirka lauku māju, laimīgs. Bet netālu no pilsētas... visi brauc strādāt, uz b/d, uz skolu...
Tikko no turienes... paradīze zemes virsū... vismaz vasarā.
Bet priekš pilnas laimes tomēr nauda ir svarīga. Ne liela, bet jābūt uzkrājumam. Bet ar mūsu algām... tādam vidējam letiņam, švaki ko uzkrāt.

Sasmējos, feisbuķī tikko par šo tēmu.Katram savas problēmas, kādam maizes nav, kādam briljanti pārāk mazi...

..smejos tālāk, cits laimīgs, ka būdiņu nopircis, cits laimīgs, ka no tās vaļā ticis!

Es teiktu tā, ka turīgiem cilvēkiem ie lielākas iespējas kļūt laimīgiem, jo kļūt/būt laimīgam arī ir jāmāk, bet prasme pelnīt šeit ne vienmēr ir pielietojama.
Otrs jautājums, cik turīgs cilvēks ir tas, par kuru ir runa? Ir vairāki līmeņi. Pirmais - labi ienākumi, no kuriem paliek vai varētu palikt kas pāri. Otrais, - kad cilvēks, pirmajā līmenī atrasdamies ir ieguldījis pārpaliekošo un tagad var īstenībā nestrādāt nemaz. Bagāts viņš nebūtu, bet iztikt var. Pieņemu, ka šāda brīvības sajūta pilnīgi var nodrošināt laimes sajūtu. Ir vēl citi līmeņi. Pats šobrīd esmu starp pirmo un otro.

Vaiiii... tad jau diži nekur tālu... savos gados... Jā, nu jaunajiem ir cits ķēriens. Laikam tomēr tā padomju sistēma... savā ziņā baigi traucē.

LZ, piedod, bet Tu (tiesa, - kaut kad pasen) dikti kategoriski apgalvoji, ka laimei nu neesot nekāda sakara ar naudu...
Laikam jau pati saproti, ka frāze vien tā bija, un pati zini, ka šāds apgalvojums ir pilnīgas muļķības, citādi šādu diskusiju nebūtu atvērusi. Jo tad šis jautājums Tevi neuztrauktu.
Es esmu pārliecināta, ka visas diskusijas par tēmu- ir laime naudā vai nav- ir pilnīgi tukša salmu kulšana. Ja laimes tur nebūtu, tad pasaulē nebūtu ne karu, ne konfliktu, ne noziegumu, ne visu citu līdzīgu šausmu. Mūžīgi mūžos.
JO: bez naudas šajā pasaulē nav iespējams pilnīgi nekas. Arī tad, ja naudas ir ļoti maz. Mājoklis un sakarīgs ēdiens, izglītība un iespējas sevi realizēt, statuss, izskats, veselība un diemžēl arī pašcieņa. Un tā tālāk.
Un lūdzu piedodiet, kolēģi, bet arī mīlestība un draudzība ne. Visas attiecības nabadzībā saasinās, līdz beidzot izplēn. Ja kaut kas daiļi romantisks trūkumā pastāv, tad tikai uz īsu brīdi. No senseniem laikiem latviešiem ir teiciens "Kur nabadzība pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu laukā". (Izņēmuma gadījumus neminēsim, tie neskaitās.) Es nenosodu ģimenes, kur pat māsas sakāvušās un sagandējušas attiecības naudas un īpašumu dēļ, - bieži vien tas ir cilvēku mūža darba rezultāts, varbūt pat dzīves jēga.
Beigu galā citāts, ko teica kāds gudrs cilvēks: "Nabagiem ir tās pašas nelaimes, kas bagātajiem, tikai klāt vēl milzīga gūzma savējo."

Naudai ir jābūt vismaz tik, lai tās trūkums neliktu justies nelaimīgiem. Jo bez naudas jau nevar. 
Nezinu, kā ir kad ir daudz naudas. Man ir tik, cik pietiek + neliels saspringums, jo, pieaugot naudas daudzumam, pieaug arī prasības un tēriņi.
Bet nu zinu, kā ir tad, ja jaudas nepietiek- par laimi, tas bija dažu mēnešu garumā, bet tās sajūtas vairs negribu piedzīvot.
Nauda cilvēku var nepadarīto laimīgu, bet tās trūkums- nelaimīgu gan.

Kā manta jādala, tā radniecība pagalam. Arī zinu vairākus radiniekus, kas mantas dalīšanas dēļ vairs nerunājas.

Bet es jau arī tagad to saku..
Vienmēr esmu to teikusi..un vienmēr pēc tāda principa dzīvojusi.
Man laime saistās ar pavisam ko citu..ne naudu!!!

beatrix..mani arī ’šis jautājums neuztrauc!!!!
Es atvēru tēmu ko patrīt mēles!
Es esmu te 100 tēmas atvērusi.
Vai domā, ka visas tās mani uztrauc???

..es to sajūtu, "tu mirkli skaists, jel apstājies!"savā zdīvē esmu noķērusi laikam diezgan daudzas reizes..
Nu..bet tomēr uz pirkstiem saskaitāmas..
Un tikai dažās ir bijušas par naudu pirktas..
Taizeme pirmo reizi..un Singapūra.
Pārējās reizes ir bijušas vien emocijas!
Un tā sajūta tāda pati..
Gan pa lielo naudu..gan tepat Kurzemes stāvkrasts..ar īsto cilvēku blakus..
Vai sava guļamistaba..

Ir visai dumji saistīt NAUDU ar LAIMI. Jo ir visai absurdi domāt, ka bagātība nes līdzi laimi. Bet nauda viennozīmīgi dod iespēju izbēgt no nevajadzīgiem stresiem, ko rada līdzekļu trūkums elementārām un pašsaprotamām ikdienas vajadzībām.Tas gan. Un šis stress tiešā veidā ietekmē dzīves kvalitāti.

LZ, preciizi.
Lai gan liels naudas truukums reizeem dziivi paarveerss tikai par eksistenci, bet tas jau laikam no katra passa atkariigs.

Ir cilvēki, kas 70 gadus cenšaas, un pat spēj apturēt laiku.. un tad kāds atver šo laimes tīstoklīti, interesanti!

Žēl, ka nav iespēju veikt pētījumu- cik bieži sajūtas "AK mirkli, apstājies" iestājas cilvēkam, kurš slīgst zem parādu nastas; kuram nepietiek līdzekļu, lai salabotu bojāto zobu, lai bērnam nopirktu jaunus apavus vai medikamentus nopietnas slimības ārstēšanai; lai mašīnu nodotu tehniskai apskatei; kurš mēra, cik centimetru piena palicis pakā; no kura, protams, novērsušies visi draugi (tikai nesāciet bārstīt tukšās frāzes par to, ka "tā nav īsta draudzība" utt., u.t.jpr, - diez kā var ilgstoši  draudzēties ar cilvēku, kurš nespēj ne kādu pie sevis mājās uzņemt, ne dalīties kādos pozitīvos iespaidos, ne kopā laiku normāli pavadīt, ne kopā uz teātri aiziet, utt)... kura dzīve paiet vienos vienīgos rūpestos, turklāt nav saskatāma gaisma tuneļa galā. Droši vien, ka kādi laimes uzplaiksnījumi rodas arī šādā situācijā; tādi, iespējams, ir arī tiem, kurus skārusi neārstējama slimība vai dzīvē notikusi kāda baisa traģēdija, bet- lai Dievs atpestī no tādas "laimes".
Pilnībā piekrītu Arkādijam Pancam: laime nav kaut kādas brīža emocijas, bet noturīgs, ilgstošs, mierīgs apmierinātības stāvoklis, kur vadošā doma ir "Viss būs labi". Nabadzībā, kad dzīve pārvērtusies par bezgalīgu stresu, šāda pārliecība var rasties tikai garīgi slimam.
Lai visiem jauka diena, un lai Dievs pasargā jūs no stāvokļa, kad kabatā jāgrabina kapeikas, - tad visas laimes un liekulīgās pļāpāšanas par laimi nabadzībā būs pa logu ārā zibens ātrumā.

Beatrixyx, ir bijis arii taa, bet to var mainiit tikai cilveeks pats. Un saakas viss ar neveeleessanos maaciities un agriem beerniem. Ne vienmeer, bet biezzi. Un cilveeks vairs nav apritee. Manas paaudzes cilveeki daudzi apjuka peec padomijas sabrukssanas. Un saviem beerniem taalaak nodeva to passu apjukumu. Tagad daudzi dziivo ar domu - ’man pienaakas’, daudzi neuztur savus beernus, alimentus maksaa valsts. Bet dziive LV nav nekaada medusmaize. Daudzu dziives sacakareeja krediiti…
Bet ja nedomaasi, ka viss buus labi, tad arii uz priekssu netiksi.

... beatrix... tavā aprakstā es redzu vienkārši cilvēku, kurš nespēj cīnīties par savas dzīves kvalitātes uzlabošanos..
Ja cilvēkam ir veselība..ja viņš vēl ir vecuma grupā, kad var strādāt..nu zini... ja esi šādu vai tādu iemeslu dēļ nokļuvis dzīves pašā apakšā... tad sities tak uz augšu!!!
Un tagad..kad visa pasaule vaļā..!?
Es arii esmu bijusi pašā apakšā..pudeles lasijusi..lai būtu ko maizi  ģimenei nopirkt! 
Bet tas bija tikai īss mirklis.
Sitos ar sakostiem zobiem..un izsitos !
Tāpēc šajos neveiksminieku stāstu aprakstos klausos ar smaidu.
Jādara..nevis jāčīkst.

runa, šķiet, nebija par nedarīšanu un čīkstēšanu, esot nabadzībā, bet par laimes izjūtu.un -jā-100% piekrītu beatrix -laimes nabadzībā nav!
īstus laimes brīžus esmu piedzīvojusi vien pāris reizes un tieši tie nebija saistīti ar naudu(bagātību).nebija tā, ka man uzdāvina, piemēram, dārgu rotu un iestājas absolūta laime. bet, restartējot izjūtas, jāsaka, pa visa pamatā manai laimes izjūtai tomēr ir bijusi nauda(kaut šā jēdziena ne pamatnozīmē).visspilgtākā laimes izjūta bija vēl skolas laikā, kad, no rīta pamodusies pēc vakardienas diskotēkas ar mīļo puisi, sajutos absolūti laimīga.absolūti... (seksuāļiem teikšu, ka sekss tas nebija, jo seksa tad man nebija). un, ja tā padomā, ja es būtu maznodrošinātā ģimenē, kur jāskaita kapeikas, kad mani 6 no rīta jau tramda iet pelnīt naudu, piemēram, ogas lasot, utt. viss būtu citādāk.
jā, vakar uz soliņa redzēju 2 acīmredzot laimīgus cilvēkus -viens no tiem mans bijušais skolnieks-dzer jau kuro dienu...