Tik tālu neredzu nedomāju un neskatos... pat negribu par to domāt..

Nosauktā perioda beigās jāiet pensijā. 

uj lare, cik ilgi vēl Tev jārok

Vienīgais, ko negribu redzēt, ja Dziesmu un deju svētkos pēc 10 gadiem tautu meitas dejos un dziedās ar aizsegtām sejām... Eiropai tas ir liels drauds!!!

par pensiju jādmā:)

Pieljauju, ka buus jau barinjs mazmazbeernu )). Ceru, ka kaadu nebuut pensiju buussu nopelniijusi un vareessu atljauties mazaak straadaat ))). Domaaju, ka vairaak laika atliks patiikamaakaam lietaam, piemeeram fotografeessanai. Un ccubinaasso pa daarzu, pareizaak pukju dobeem, jo lielu saknju daarzu netureessu )).

Pienenei reālistiska vīzija. Paldies!

man ir apdomāts plāns tuvākajiem pieciem gadiem, kā rezultātā būšu laimīga un baudīšu dzīvi. lai tā notiktu, esmu sarakstījusi sev veicamos pasākumus.. pirmais no tiem - nopirkšu SEV mašīnu un braukšu tur, kur gribēšu un KAD gribēšu, nevis tad, kad ved...

Cilvēks domā, Dievs dara. 
Labāk nekaitināt un nesmīdināt to.

Ceru, ka strādāšu turpat, kur tagad- man patiešām patīk. Tā kā darba daudz, tad brīvā laika nemaz tik daudz arī nebūs. Un nevajag.
Bet brīvdienās došos ar bērniem un mazbērniem gan tuvākās, gan tālākās ekspotīcijās gan ar kājām, gan riteņiem, gan auto. Ja ne katru gadu, tad reizi divos gados aizdošos uz tālākām zemēm. Droši vien ziemas sezonā vairāk uz teātriem būs izdevība tikt.
Patiesībā jau tā lielos vilcienos nekas īpaši nemainīsies.

Nu nē. Lare!
Es labāk pieturos tam principam, ka gribēt vajag daudz. Tad, ja vismaz daļa realizējas, var uzskatīt, ka dzīve izdevusies. A ja neko neplāno, neko negrib un atstāj pašplūsmā... man šķiet, nekas nesanāk. Vismaz man tad nesanāk.

Versija, gribēšu klusām.   Tad sanāks vairāk kā gribās. (no pieredzes).
Bez tam, kā jebkurai te esošai sievietei daudz paredzamu lietu, bērni būs vecāki, neprecētie būs apprecējušies, augstskolas pabeiguši, mazbērnu pulciņš lielāks, un es laimīgi ceļošu...

precīzi! Tieši ta pat ir ari man!

Nu vismaz vienu noteikti ja būs vēl Tauta.lv, tepat vien būs i Anksa, i Lare, i Kamerona. Tik, varbūt, niks būs cits...

tas gan, tas jā nenu kaut ko jau cilvēks vienmēr domā, es nekādu rožainu perspektīvu neredzu..tieši sev..es nerunāšu par bērniem un mazbērniem 
būs aizvien vairāk lietu ko es nevaru, gluži kā tagad nevaru to ko varēju pirms 10 gadiem..
kaut kā jāpiemērojas pa jaunam..
piemērs, pagājušo gadu ap šo laiku es par 99, 99% biju pārliecināta, ka došos uz Dziesmu svētkiem..
ap jauno gadu domāju to pašu, bet jau tikai 50%..viss notika citādi..
toties notika citas svarīgākas pat necerētas  lietas  

p.s.iemīlēties gan vēl varētu..nu vienu reizīti

Iespējams.
Par to iemilēšanos gan nezinu... Vai vajag? Tas baigi izsit no ikdienas. A man ikdiena patik

Es aizdomaajos veel 10 g uz priekssu. Nu kaa buutu, ja buutu taa kaa veeleetos ?.. bet taa jau cita diskusija, par ideaalaam vecumdienaam )).

ceru, ka strādāšu skolā, būdama pie pilna saprāta, zinu, ka ne tajā, kur šobrīd.ceru, ka mani vecāki  būs dzīvi un pie tās veselības, kas ir šobrīd.ceru, ka bērnam būs t.s. otrā puse visam mūžam(ilgam un laimīgam), bet bērniņu gan vēl tad nevajag(bet, ja būs, dievināsim ).ceru, ka tad būšu tikusi ar sevi skaidrībā.beidzot.

Ceru, ka būšu pabijusi visur tur, kur vēl gribās pabūt. Ceru, ka pensiju sistēma valstī nebūs galīgi sabrukusi ar visiem saviem n-tajiem līmeņiem. Ceru, ka ap to laiku būšu jau tikusi pie kāda mīļa mazbērniņa.
Nu tā apmēram.

Vakar, Vējonis "papūta" špikeri, bet kāds nedzimušais jau pieteicās uz dziesmusvētkiem.., labs vakars bija. Bet ja nenopietni, pat iedomāties nevaru, kas valdīs šajā karaļvalstī pēc desmit gadiem!?