Un vārdam mentālists ir siastība, ar viedu redzējumu... par kuru tev nebūs izpratnes - vel tuvākos 200 gadus
Cilvēka eksistences jautājumi ir nodarbinājuši ne mazums cilvēku prātu, tomēr cilvēka vecums, salīdzinot ar Visuma eksistēšanas laiku, ir niecīgs, tādēļ nozīmīgu vietu astronomu dienas kārtībā ieņem jautājumi par Visuma rašanos un evolūciju. Lai gan debess ķermeņi ir novēroti jau no pašiem cilvēces pirmsākumiem, tikai pēc dažādas novērojumu tehnikas un metožu attīstības, 1929. gadā Edvīns Habls, analizējot datus par maiņzvaigžņu – cefeīdu – periodiskajām spožuma maiņām, atklāja, ka Visuma objekti attālinās no Zemes. Tātad var secināt, ka attālumi starp objektiem Visumā palielinās un tas izplešas gluži kā balons, ko pamazām piepūš
Ja Visums arvien izplešas, tad, pagriežot laiku atpakaļ, tam sākotnēji bija jābūt sakoncentrētam vienā punktā. Zinātnieki ir atklājuši, ka Visums neizplešas vienmērīgi, bet gan paātrināti. Šo Visuma paātrināto izplešanos var attēlot kā piltuvi, kuras vertikāle (y-ass) simbolizē laika ritējuma virzienu, bet rādiuss simbolizē Visuma izmērus (2. att.). Līdz ar to šādas piltuves rādiuss nepieaug vienmērīgi, jo arī Visums neizplešas vienmērīgi.
Iepriekš tika minēts: ja Visums arvien izplešas, tad, pagriežot laiku atpakaļ, tam sākotnēji bija jābūt sakoncentrētam vienā punktā, no kura sākusies tā attīstība. Šo Visuma attīstības scenāriju izskaidro ar Lielā sprādziena modeli, kas apraksta Visuma dzimšanu milzīgā sprādzienā un nosaka tā turpmāko attīstību. Šobrīd nav zināms, kas un kā īsti notika, jo nav pieejama informācija par tā laika notikumiem, tomēr, pamatojoties uz šajā brīdī uzkrātajām fizikas zināšanām, ir iespējams izstrādāt teorijas, kas skaidro Visuma dzīvi no pašiem pirmsākumiem. Lai gan Visumam ir 14 miljardu gadu, ļoti saspringti un nozīmīgi notikumi ritēja tieši tā pirmajās 10 dzīves sekundēs (3. att.), jo šajā laikā Visums atdzisa no 1032 K līdz 107 K un izveidojās tās elementārdaļiņas, no kurām šobrīd sastāv Visums. 300 000 gadu pēc Visuma rašanās ir nākamais nozīmīgais atskaites punkts, jo šajā vecumā veidojās pirmie ūdeņraža un hēlija atomi, kā arī no vielas atdalījās starojums. Tā kā starojums ir informācijas krātuve, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām un kuru var izmantot Visuma attīstības izpētē, tad tieši šie 300 000 gadu pēc Visuma rašanās ir laiks, par kuru Visuma pētnieki var iegūt kādu informāciju
Tālāk Visuma attīstība vairs nenotika tik spraigos tempos, bet pamazām būvējās tā Visuma aina, ko redzam mūsdienās .
Apskaties DZM materiālu par Visuma evolūciju, vai noskaties lekciju par Visuma attīstību!
0
0