nu es laikam piederetu pie melanholisko putninu saimes

Nu nezinu, nezinu... skatījos un klausījos interviju ar Valdi Melderi. Viņš saka- mums ar sievu ir vienošanās, ka jebkurā gadījumā vecumdienas pavadīsim kopā. Tātad pa vidam var būt viss kaut kas- krāpšanas, nesaprašanās, apnikums... bet vecuma galā rok rokā. Iespējams, ka lielam vairumam šis modelis ir izlolots un pieņemams. Tas viss jau arī varētu būt vientulīgās sajūtas dēļ.

ne tikai tadel... bet ari pieraduma pec... vieglak, kad zini, ka tev ir majas kur vienalga kad vari atgriesties un, ja vel bus, kas sagaidis... ko apskaut, sabucot, kam paraudat uz pleca u.t.t., u.t.j.p...

piekrītu roderim. man ļooooooooooooooooooooooti reti(paldies Dievam) līdz šim ir nācies atgriezties tukšā mājā.nepatīk man šī sajūta, ļoti nepatīk.un arī teksts "daru ko gribu, kā gribu, kad gribu, kad esmu viens" mani nepārliecina.acīmredzot, man šajā ziņā tīk būt atkarīgai

... nejauši atcerējos dziesmas vārdus - kas Jums (mums) no skaistuma tiek... ja nav lemts izprast vīrieša dabu ... vot tā, lūk!

.

es, piemēram, nemaz negribu izprast.vot.

... es arī skatījos un klausījos šo interviju - man likās, kas tā par izrādīšanos, tā nevar būt, ka var pa vidam būt viskautkas un vecumdienas laimīgas - iespēja vecumdienās līdzāspastāvēšana- diezvai pat mierīga un rūgtums vismaz vienam.

vismaz ir, ko atcereties

liizet, Tev tak vīrs esot tālumā...
un par to vai vecumā kāds būs kopā vai ne to ar nevar zināt..
jau esmu stastījusi te mammja draudzenes, senās koleģes, VISAS tagad ir atraines..
cita ilgāk, cita netik ilgi.. 
tāpat kaut kad esi viens..ja nenomirsti laicigi

... liz- es jau ar pat negribu izprast, kad ir man nepieņemami ... un vēl labāk- meklēt kādus attaisnojumus cūcīgai rīcībai...

anks, mans vīrs ir gan tālumā, gan tuvumā.
un tad, kad viņš ir tālumā, tas nenozīmē, ka esmu viena
un ideālas vecumdienas varētu būt mūdienīgā pansionātā(to es par sevi)

tāda gadījuma es ar neesmu viena..

Es kā lizet nemaz necenšos izprast vīriešu dabu, lai viņi ir kādi ir un mēs- sievietes arī. Bet par vecumdienām saku jau 10X, ka gribu kopā ar kādu. Nu no gadiem... 60:) Anks, tā kā Tu esi ļoti šaudīga savās domās, tad nebrīnīšos, ka pēc pāris gadiem Tev būs citi uzskati par kopdzīvi.

nebus, nebus..pēc paris gadiem jau bušu tik sena, ka ..
un jau sava vecā miesa nepatīk kur nu vēl sveša.. ..

Anks, sevi ir jāmīl ar vecu/jaunu miesu. Ja to nespēj, tad jā- kur nu vēl citus...

Parasti ar gadiem, lielāka vērtība ir dvēseles saskaņai, nevis miesas gludumam.

Nu es ar sevi lielākā apmierinājumā esmu tieši ap pusmūža gadiem. Jaunībā daudz kas nepatika. I izskatā, i prātā. A tagad
ļoti sev patīku:)

ja kopā noveco no jaunibas tā cita lieta, savs vecīts ir savs,
tad jau manā situacijā ir praktiski apsvērumi, pat ja es gribētu sazin ko mainit..un mesties ar kādu kopā..
manā lielu pūļu rezultātā piemērotajā mājā onkam vietas nav..
bet es nekur nedototos, ja tā rezultatā taptu kaut par 1% atkarīgāka..
tak čto..nav vērts

Nu ja, anksi, tāpēc neibilsti TIK dikti, kad citi uzskata, ka var saveidot attiecības pusmūžā un tad rok rokā doties līdz galam. Ir taču citas vērtības, ne tikai ievītusi miesa un varbūt zoba iztrūkums( ko var likvidēt) :))

Tedra