No rīta bija smagi redzēt aplauztos kociņus.

Es kā reizi ieliku ķeksīti pavasara pasākumu kalemdārā - apskatīt ziedošos ķiršus.. skumji, ka tā.. un vēl skumjāk, ka tam pat iemesls nebija - vienkārši aiz gara laika.. Skrēja ātri, tapēc secinu, ka nebija tik dzēruši..

Slimu galvu par veselu šajā gadïjumā var padarït tikai darbs. Katram hektärus piecus nostādït ar kokiem un bůtu veseli. Tik cilvęktiesïbu aizstävji uzreiz pamodïsies.

Trijām paaudzēm ir jānomainās, lai tas sovjetisma gars pamazām, pamazām, pamazām izplēnētu no sabiedrības un indivīdu apziņas.
(nav runa par tautībām)

vidvud, mūsu jauniešiem ( ne visiem) nav nekāda sakara ar sovjetisma garu. Bet gan ar visatļautību, " man ir tikai tiesības, pienākumu nav". Es šaubos, ka tos kociņus aplauza cilvēki jau gados.  Aplauzējiem ne tikai 5, bet vismaz 10 ha vajadzētu likt sastādīt kociņus. Nekā savādāk kā par mežoniem viņus nevaru nosaukt.

rokas no/caur pakaļas izraut

varbūt pāris vārdos pastāstīsiet, par ko stāsts?... ne jau visam paspējas līdzi izsekot...

ir jāatrod un jāļauj mēnesi ar zobu birstītēm slaucīt nepārtraukti to pirmo krustojumu no rīgas puses...

Nu par šādu grēku būtu jāsoda ne tikai lauzēji, bet arī viņu vecāki... vai maz tos atradīs?
Tagad ne tikai padomiskā domāšana izpaužas, bet pamazām zūd arī cilvēcība (mednieces foto ar nošauto lūšu māti) un pie tam vēl sieviete dižojas ar to un tā taču ir arī dzīvības dēvēja...

piekritu.

nez, vai ir jēga vecākus piesaistīt vairs...
tas vilciens ir prom...
bet uzdevuma sarežģīšanai var luksAforu atslēgt...

Ir gan, jacexs, jēga vecākus arī patramdīt, jo neticu, ka šādu grēka darbu būs paveikuši pieauguši cilvēki... nav zināms taču kas tie tādi bija.

Manupraat, vinjiem ir jaaiestaada vietaa - Japaanas kjirshu staadinji.. Domaaju, ka leeti tie nav.. Un ko pashi buus staadiijushi, to vairs roka necelsies lauzt..

Domaaju, ka so var materiaali noveerteet kaa jebkuru skaadi. Staadi, ieguldiitais darbs, jauni staadi utt. Un likt samaksaat, atstraadaat un veel visai Salaspilij varonju vaardus zinaamus dariit.

pie sienas un, nav ko tur ceremoneties

..bet gribas uzdot jautājumu par to, cik vispār nejēdzības notiek visapkārt... no sīkuma, līdz globālām lietām...
..sods..nauda... atstrādāt..zobubirstīte... vecāki... saucēja balss tuksnesī

122!
videokameras...

... un tālāk?
... meitas ģimene atveda eglīti un stāstīja, ka nocirstas, izmētātas eglītes redzējuši... nocērt-nepatīk-nav laba-cērt nākamo...
..mazmeituks raudājis, teicis, ņemsim pie sevis, vedīsim mājās... es ceru, ka pieaugušie sapratīs, ka nekas nav vairs glābjams... nocirta un pameta...
un, ko nu?... davai, kolektīvi paraudam, pafilozofējam... tāpat kā par nodokļiem, par komunāliem, par ļaunajiem..par mūsējiem un jūsējiem...
... kāds esu, tāds esu... tā daudzi dzīvo un dara...

bedigi