Ta nē, meičiņas, to manu veco kaimiņu atceroties un viņa sīvā kāri, ta protams, ka ne jau viņa kaimiņi viņa galā ir vainojami, ... bet pieiet pie vecā vīra un pajautāt:"Dzēris esi, ar Tevi viss ir čikeniekā, jūties okidoki?", ta kauč viens no garām ejošajiem varēja gan. Pēcāk jau paši sevi par to arī lamāja, ka nebija piegājuši, ... jo citas reizes ta i gan piegājuši parunāties, blakus piesēduši uzpīpēt, ta i viens otrs pat aliņu vecajam uzsaukuši, lai kopā atveldzētos. A tajā nelaimīgajā dienā vienkārši tā bija ietrāpījies, ka nepiegāja neviens un viss, ... ta mazums kāda katram darīšana uz to brīdi bija padarāma. A vecā vīra sieva arī pēcāk sevi vainoja: "Vot vajadzēja man tai dārzā tik ilgi kavēties, ... ta viss takš bija jau apdarīts, sen mājā varēju čāpot, ... a vot nē- puķes vajadzēja mājai saplūkt, ta i meldrus dīķmalā sagriezt!" A faktiski ta bij sanācis tā, ka vecais vīrs karoti bija nolicis moška min.5, pirms viņa vīru uz tā soliņa pamanīja- kamēr atjēdzās, ka šams vairs nedzīvs, kamēr ātros sazvanīja, ta kamēr ātrie atbrauca- ta tur jau ta arī pagāja tās min.20-30 pēc dzīves, ... mirušā vīra plaukstā ar nitroglicerīna šeibi, ko iemest mutē pašam bijis pietrūcis spēka.
Vēlāk, pēc ārstu diagnozes: mikro infarkts, kas pie miršanas nenovestu, ja laikus zāles tiktu iešļircētas.
Nepaej garām!
0
0