Ir dažādi attiecību modeļi. Man, un nevis manai draudzenei ), visatbilstošākais modelis ir stutīte un tītenis. Es esmu tītenis. Un es atplaukstu, ja man ir stutīte. Un es zinu, sakumā arī tā stutīte jūtas labi. Bet, pilnīgi saprotams, ne jau visi visu laiku gatavi kādu stutēt... Tītenis var arī nožmiegt...
Ja tītenis paliek bez stutītes, tas kalst...
Problēma duāla - skatīt pēc jaunas stutes, vai pielāgoties situācijai un kļūt par rāpuli?