ja par ziedošanu/ubagošanu īsumā gadījums no pieredzētā- tas bija pašā pašā brīvvalsts sākumā - Slokā bija unītis "Liedags", bija 2 ieejas, pie katras sēdēja pa vienam "ubagam’’, izskatījās bēdīgi (pieredzes nebija), iemetu vienam kādas kapeikas ko kabatā sačamdīju... pagrozījos, pagrozījos pa unīti, vēl bija pietiekoši laika līdz autobusam, domāju, aiziešu līdz vilcienu stacijai uz bufeti apēst kādu cīsiņu, par cik autenē kafijušņiks bija ciet... ieeju, skatos, abi ’’ubagi’’ galdu nopakojuši kā pa tēva kāzām ar aliņiem un cīsiņiem, ko es par saviem toreizējiem līdzekļiem pat iedomāties nevarēju tā izpildīties, un vēl bufetniecei maina papīra naudu pret kapeikām, tā nu es tiku ievadīts ubagošanas aizkulisēs, un tagad uz ielas - nekādas ziedošanas - neko un nevienam
0
0