Es atkal ne pa tēmu, lai gan tuvu tai.Tas par to mūžīgo visa kā baudīšanu, komunicēšanu, monitoringošanu u.c.tamveidīgām lietām.Gan rakstos, gan runās.Nez, ja cilvēks pasaka vai cik garšīgi paēdu un izstaigājos gar jūras malu, liecina ka viņš sliktāks par to, kurš visu tikai bauda un bauda un bauda:)???Vai arī, es vakar ar draugiem parunājos no sirds, liecinā mazāk labi, kā tas, es ik pa laikam komunicēju ar draugiem.tagad gan jau drīz sāks arī ar zīdaiņiem komunicēt:)Un protams, var jau teikt, ka baudīju siļķes asti, bet vai garšigi paēst, kas nenozīmē aprīt vienā rāvienā, ir sliktāk un cilvēks tāpēc prastāks:)?Sajūta, ka no mērnieku laikiem nekur tālu neesam tikuši:)Aīīī’, kā gribās smalknēji:)
0
0