Nu tie, kuri brauca ārpus pilsētas, tie arī brauks, kuri nebrauca, tie arī nebrauks. Ar pastaigām tas pats. Darba laiki cilvēkiem arī dažādi, kāds var vakarā uz bodi paspēt, kāds nevar, un tā iepirkšanās uz visu nedēļu iespējama vien sestdien, vai svētdien. Cilvēki, kuri pa tām izejamām lielbodē piepelnījās, šo iespēju zaudēs. Cilvēki no attālākām vietām, kuriem vienīgā iespēja nopirkt vajadzīgo no rūpniecības preču klāsta, bija nedēļas pakaļā, arī šo iespēju zaudēs. Un arī dabu, pastaigas un izbraucienus baudošie, ne vienmēr grib/var atļauties ēst kafejnīcās. Lētāk sanāk paņemt kādus salātiņus, maizītes, auglīšus un atspirdzinošos dzērienus veikalā. Ja vien ģimenes māte nav savu pienākumu dievinātāja, un nemetas mēli izkārusi iepriekšējā vakarā visu sagatavot līdzņemšanai. Turklāt visu aprēķināt tāpat nav iespējams, bet bode ciet, un limonādi, sulu, minerālīti vai vienkārši ūdeni nāksies pirkt kādā kafē vai Narvītī par uzpūstu cenu.
0
0