pirmkārt, mēbele ir sieviešu dzimtes lietvārds, bet saliktenī dzimti nosaka tā pēdējā daļa (piemēram, naktspod
s, bet ne naktspod
e), tātad pareizi ir
vecmēbele.
Otrkārt, vecmēbele ir sugas vārds, bet ne īpašvārds, tātad rakstāms ar mazo burtu.
Par elementāro, resp. atkāpi, sākot jaunu teikumu, šoreiz neatgādināšu, jo saruna nav par to (un laikam jau bezcerīgi... ), bet principā to (vecmēbeli kā tādu) droši vien var saukt par slenga piemēru, pat
profesionālismu (nebaidos šī vārda!) resp. vārdu, ko ikdienā galvenokārt lieto tikai vienas jomas (resp.Tautas) speciālisti.
Vot.
Domāju, ka nav tik būtisks Tautā pavadītais laiks, lai iegūtu šo visnotaļ cienījamo apzīmējumu kā šī laika kvalitāte. Vēl domāju, ka jauniņos vecie uzņem tā, kā viņi (jauniņie) to ir pelnījuši.
p.s. par taburetkām varētu padomāt - iespējams, ka tā jāsauc tos, kuri mēģina pieslieties vecmēbelēm, kaut tādi nav ne miesā, ne dvēselē.
nu gan piekusu