To Mēs un Viņi pamanīju jau sen. Domāju, ka valdība tagad var teikt jebko un dabūs ar olu. To apstiprināja vakardienas balsojumi Dombura raidījumā. Tā manuprāt jau bija bezgalīga naida un riebuma izteiksme, ko pauda metot olas, arī pat cienījama vecuma kundzītes. Totāla vilšanās. Dažādi temperamenti un nav parādījusies neviena figūra, kurā ieklausītos. Ja tāda būtu, tad arī ķieģeļi, iespējams, nelidotu. Pēc vakardienas pārraidēm arī sapratu, ka bija cilvēki, kas tiešām gāja TIKAI demolēt, izārdīties, tādi, kam ar mītiņa idejām bija maz sakara.
Par alkohola lietošanu un vardarbību jau te esmu izteikusies, to nekādi nepieņemu. Bet arī saprotu to, ka ir cilvēki, kas nonākuši pie tā, ka citādi viņus nesadzird. Jo ir Mēs un Viņi. Bezizeja un izmisums. Vai no tā kaut kas mainīsies? Diez vai. Bet, varbūt. Nekas tāds nav izmēģināts.
0
0