Jā, ir sievietes, kas neskatoties ne uz ko darbojas, veido savas sabiedrības, lai palīdzētu sev un saviem bērniem. Kas staigā ar "ubagu kulēm" pie valdības un "sabiedriskajām organizācijām", biznesmeņiem,lai gūtu kaut nelielu atbalstu likstā nonākušajiem, tai skaitā bērniem un viņu vecākiem, kam bērni ar īpašām vajadzībām. Tā teikt, no sabiedrības izstumtajiem. Viņās ir baigs vienojošs spēks un nepadošanās. Es pat atļaušos teikt misija. Tas viss notiek tagad, te, klusām un neatlaidīgi.
Kā rīkosies sieviete, kas ar bērniem nonākusi pusbadā dēļ nemākulīgas politikas? Ies mest ar akmeņiem? Vai arī turpinās balstīt iekarsušos vīriešu prātus?
Ir, ko padomāt.
0
0