Atbilde Barsam.
Redzi, atkal tas pats, - sievietes tikai riņķī apkārt runā visādās skaistās frāzēs un tik’ runā. Realitāte pēc manām domām šobrīd ir vienkārša. Kādreiz, pirms, 200 gadiem, neviena sevi cienoša gultā bez gredzena pirkstā ar veci negūlās. Sekojoši, veči bija spiesti laulāties, lai tiktu pie TĀ. Citas izejas vnk nebija. Kas notiek šodien? Notiek kopdzīve (draugs + draudzene un + vēl bērns (-i)) vairāku gadu garumā, y pēc tam freilene sāk besīties, kāpēc viņš mani nebildina? Bilde ir vienkārša kā trīs kapeikas - paši sievišķi savu vērtību ir nonivelējušas līdz grīdlīstes līmenim, y vēl ir neizpratnē, kāpēc man neizrāda cieņu, bla, bla, bla. Veči iztiks un iztiek arī bez zīmogiem un gredzeniem. Lūk, kad sievietes būs tā vērtas, lai ar viņām nodzīvotu visu mūžu, vot tad y par laulības institūciju sarunas varēsim atsākt.