Mājas ta mājas. Bet es, ja nebūs slinkums ielikšu bildes, ko fočēju 18. novembrī Vidzemes augstienē - vietā, kur kādreiz bijusi krievu raķešu bāze. Nu ir tāds miests, tjipa kolhozs tur bijis.
Kāds tur ceļš ved, nenobrīnīties, ar betona plāksnēm izklāts, kādas augsceltnes bijušas. Un kas tagad? Milzīgas mājas ar tukšiem logiem.
Krievu ģimenes pat daudz mēbeļu un paklāju atstāja, jo nebija jau viņiem vērts to visu vest līdzi. Un kas to visu paņēma? Krievi? Baltkrievi? Angļi? Kataloņi?
Nu nē taču. Mūsus pašu bāleliņi sagrābās. Visa raķēsu teritorija izlaupīta pa tīro.
Daži dzelsbetona stabi palikuši, no vecajām kara noliktavām. Laikam nav izdevies nofenderēt.
Kaut kas tur ir prihvatizēts. Bet nekas nenotiek, jo nerentējas.
Es tā paskatījos, jā, ir gan saimnieki mūsu zemē, neko sev.
Tā sīki...