laiks uz pansionatu tad doties

paldies par sapratni, bet tev laiks atpūsties... a, ta aizrunājies pats nezin kur, un nezin par ko...

Hm, nu esmu es labsirdīgs cilvēks... laikam jau tā ir tikai mana ’’nelaime’’...  Bet ja nav abpusējas sapratnes, tad tās nav attiecības, un man kaut ko(neko) nevajag - labāk dzīvoju viena, bet paretam izeju cilvēkos...

Ja cilvēks ir optimists kāds īgnuma izpausmes var būt nekādas!
Ar smaidu pa dzīvi!

..tāpēc jau tu arī citos portālos tās gaudu dziesmas gaudo... )))

Sievietes tiešām ir īgnas, kaškīgas ar dzīvi un seksuāli neapmierinātas!
Domātu, ka mēnešreizes būtu mēneša garumā!
Protams daudzām jau klimaks!Īgnums paliek uz visu mūžu.

Es ne ko nemeklēju elizabete man ir labi ar dzīvi apmierināts!
Kamdēļ man jāuzņemas sievietes problēmas.
Lai pašas risina ja saņemti kredīti un nespēj nomaksāt.

Gan jau, andropauzei ir sava burvība.
Ne velti, viedās sievietes tik daudziem ir ielikušas vārdu-Andris.

rudiņ, a kāpēc tad Tu tās neapmierinātas(seksuāli) neapmierini nevari vai kā??
tak dari kaut ko tautas labā!!!!

Vai tas visas iespējams?Vienu tik vienu!
Neesmu sex gigants!Lai paliek citiem!

bet tak pat no tās vienas baile

Būtu skaisti ja būtu vairāk smaidošu ar dzīvi apmierinātu sieviešu!

plakāti..un tukša runa

Tas ir skaists vēlējums sievietēm!Ja sieviete apmierinās vīrieti tad nebūs’arī īgnu vīriešu!

..tagad domāju, ka man kaut kas dzīvē zudis..., laikam apdalīta... esmu dzīvojusi lielākā un mazākā provincē, tagad Rīgā... nu, nekad nav redzēti tie abu jaunēkļu-murmja un barsa, izslavētie-suitu sievu soliņi pie mājām... nu, nav redzēti un viss... varbūt Ādažos kaut kāda īpaša zona, kur tā notiek, lai gan tur ar būts, bet nekas tāds nav manīts... ak, jā murmim jau ar kaimiņi tādi dīvaini, atceros tos pastāstus...
lai gan gribētos teikt, riebjas lasīt šos arhaiskos šablonus, ko vēl tik vecās padomijas filmās var redzēt...

Es melns uz balta rakstīju - "savulaik" un "krievu večiņas". Ja PSRS laikā pēc projekta daudzstāvenei pie ieejas bija soliņš ar jumtiņu virs tā, tad visai bieži visādas penzionāres tur sēdēja. Uz maiņām - pa vienai, divām, trim ... Mēs, sīkie, vienreiz drusku tā kā humoru meklēdami pateicām, ka skolas uzdevumā častuškas vācam un pierakstām ... Kā gāja vaļā ... Viens otrs smieklus pat uz vietas noturēt nevarēja. Bet, nu bija arī mums Purčikā tādas penzionāres, ka pat vēderu pakasīt nevarēji publiskā vietā, - uzreiz bija spriedumi gatavi ... Nu, y te viena daļa līdzīgas ir.

putra, ķiselis un kāposti..salidzinājumi galīgi garām..
kaut kādas tenkas te vāca viena persona..
tagad kādu laiciņu nav manīta

nu ja tas bij savulaik, tad lai tur ar paliek, kāds sakars ar to, kas notiek tagad?...
šitas ir spilgts piemērs ieilgušam, hroniskam vīriešu īgnumam...

nu es kā vīrietis arī atļaušos kaut cik izteikties. Mani kad pārņem īgnums esmu kaut kā iemācijies ierauties sevi...

..nu, tas jau tā kā būtu ideālais variants attiecīgās situācijās...

Kādas muļķības un īgnums!Cilvēka domāšanā un galvā!Paklausies skaistu mūziku pakašķējies ar tautas dāmām un īgnums tā pāriet un rodas smaids!Ha-Ha!