Bija laiks, kad dzīīvojām mazā UK pilsētiņā Bostonā.
Tur reāli pilsētiņā vairāk dzirdēja latviešu un leišu vai poļu valodu... nekā angļu!
Pilsētināi visapkārt vienas rūpni’cas!
Visās tajās strādā tikai un vienīgi viesstrādnieki!
Tas nav vispār reāli izdzīt viesstrādniekus!
Tie visi zavodi 100% tad tiek slēgti!

Nu, man škiet, ka jo tuvāk tas datums, jo sāk reālāk skatīties kādas varētu būt sekas.Ir jau viegli justies lielam un varenam, kamēr izstāšanās ir kaut kas netaustāms, tālā nākotnē, sarunu līmenī.Tagad, es domāju, daudzi darba devēji u.c., sāk apdomāt  ko tas viņiem varētu nozīmēt.

Nu Bostonā ik katram otrajam latvietim varētu būt kāds draugs vai rads

Bostona ir pilna ar letiņiem!
Pilna!!!!

lai tik brauc mājās, būs kas strādā

Darbs jau vēl atrastos, bet lēti īres dzīvokļi neir!!!!:(..tāpēc arī nebrauc.

Tev ir iespēja iet avangardā šajā jautājumā

mans dzīvoklis jau IR izīrēts, vietējiem jauniešiem, par ļoti labu cenu

... priekš maksāšanas vai saņemšanas?

Mazpilsētās ir daudz brīvu dzīvokļu. Var i pirkt, i īrēt par komunālajiem. Jā, patālu no Rīgas, bet ir. Un darbs LV arī ir, bet ne par tādām naudām kā UK. Rīgā tik sliņķis nevar darbu dabūt.

Darba Rīgā pietiek..
Domāju, tiešām, te darbu nevar dabūt tikai tas, kurš reāli negrib strādāt.
Protams..algas nav tās fantastiskākās..un priekšnieku darbus ar nepiedāvā..
Bet bezdarba noteikti nav!

Bet ar UK algām to salīdzināt nevar.
Saņemam te mēnesī tik, cik tur(minimums) nedēļā.

UK ir pieklājīgi kom.maksājumi, ja nav "izsista" dzīvošana soc.mājā. Ceļš uz darba vietu maksā vairāk, nekā pārbraucot Rīgai pāri un morālais diskomforts, jo vietējie uz melnā darba darītājiem skatās nedraudzīgi. Ir plusi, ir mīnusi un katrs izvēlas to, kas atbilstošs viņa būtībai, dzīves uzskatiem, iespējām.

... Nu... vienam UK neko iekrāt nesanāks..Bet  dzīvos daudz labāk nekā te.
Ja ir divatā... tad viss ir ok.
Ja spēj strādāt melno darbu..Tas nav viegli,
Es kapitulēju... jo vienkārši biju par vāju tam... nespēju samierināties ar melnstrādnieka zdīvi..
Jo nekad faktiski reāli fizisku darbu nebiju strādājusi..
Netiku galā ne ar fizisko darbu, ne ar dzīves apstākļiem kā komunalkā(man tas bija elle), ne morālo...
Nu..bija kā bija.
iespējams..paietu gadi..iedzīvotos..pierastu... visu sasniegtu.
Man vīra radiņi visi tur... un nekad neatgriezīsies..
Ar visiem bērniem..mazbērniem sievasmātēm un suņiem.

labi, ka nav bijis vajadzības braukt..vislielakais murgs man būtu tā komunalka..
kaut vai sākumos..
zameņite rasstrelom..

..jaa..ar komunalku gāja traki...
Ar mani bij tik skumji, ka nebiju spējiģa ar visām vecenēm kopā virtuvē pie vienas plīts ēst gatavot..
Sēdēju savā istabā un riju maizi’tes..
Kad vare’ja, vīŗs gatavoja tur tai virtuvē... un man nesa uz istabu siltu ēdienu..
Traki gāja..
Viens ledusskapis... uz 4 ģimenēm..
Katrai semeikai savs plaukts...
4.30 kaimiņistabā bļauj modinātājs... protams augšā visa māja... kaut citi vēl varētu pagulēt...
Viens rīko tusiņu... citiem otrā dienā agri uz darbu..
MUURGS!!!!!!

atceras koju jaunību.. kaut ari jaunībā man tas bija ka zobu sāpes..
man tagad draudzene saka tipa divatā ar vīrieti esot savs miteklis, BET nevar pavilkt
kaut ko tur izīre jauniešiem..
atkal komunalka..

Re, dīvaini. Es kādureiz lasot to sadzīvi te diskusijās tieši tā nodomāju, ka "komunalka nav mana stihija", kurpretī ir, kas tādā vidē jūtas debešķīgi.

komunalaka kā nostalģija pēc psrs laikiem lielpilsēta

Jauniem ļaudīm tā nav problēma, čupojas, pjankas, guļankas. Jau pēc 30 citas vērtības. Krieviem arī patīk kom.dzīve. Latvieši tač vairāk pa viensētām.
Es arī kojās dzīvoju universitātes laikos. Tikai labākās atmiņas. Bet ne lielāku gadu cilvēkiem.

meita īrē māju, kopā ar savu draudzeni.., katrai savs stāvs, abām bērni viena vecuma-kopā spēlējas!... viņa ir pieradusi, saka, ka vienai būtu garlaicīgi!!:)